Reirs solījumu samazināt PVN pārtikai sauc par neiespējamu
Priekšvēlēšanu gaisotnē vairāk nekā divdesmit Jelgavas uzņēmēju, starp kuriem bija Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška, SIA «Kanclers plus» īpašnieki Ilva Mieze un Edmunds Barkāns, SIA «Signum» valdes priekšsēdētājs Vitālijs Upenieks, akciju sabiedrības «Jelgavas Autobusu parks» valdes loceklis Pēteris Salkazanovs, bija atnākuši uz tikšanos ar Saeimas Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētāju Jāni Reiru, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Jāni Ozoliņu, kā arī Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Viktoru Valaini.
Visi trīs startē arī 12. Saeimas vēlēšanās partijas «Vienotība» Zemgales sarakstā. J.Reirs Saeimā darbojas kopš 2002. gada, kad tika ievēlēts no partijas «Jaunais laiks», kas vēlāk lielā mērā ietilpa «Vienotībā». Savukārt V.Valaini un J.Ozoliņu 11. Saeimā ievēlēja no Zatlera Reformu partijas.
Cer, ka neaizmirsīs
pēc vēlēšanām
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs I.Kanaška sarunas sākumā izteica cerību, ka šī tikšanās nav tikai «balsu zvejošana» vēlēšanām un ka viedokļu apmaiņa starp politiķiem un uzņēmējiem turpināsies arī pēc tām. Viņš piebilda, ka V.Valainis, būdams jelgavnieks, bieži vien tiekas ar Jelgavas uzņēmējiem. Savukārt viesi tūlīt uzsvēra, ka iestājas par nodokļu politikas stabilitāti, kas, plānojot uzņēmējdarbību, ir svarīgi.
Izvēršot diskusiju, P.Salkazanovs aktualizēja jautājumu par nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem, kas «smaidot noņem pasažierus» rentablajiem reisiem un kuriem Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija cenšas pretdarboties jau gandrīz divdesmit gadu. Tālākā diskusijā tika aizskarts arī 2003. gadā likvidētais Autoceļu fonds, kura uzkrājumus veidoja pārdotās degvielas akcīzes nodokļa daļa. Politiķi skaidroja, ka fondu atjaunot nav plānots, taču ceļu būvei atvēlētie līdzekļi palielinās. «Pērn Latvijā tika atjaunoti 700 kilometri ceļu, 2014. gadā plānoti 1200 kilometru. To taču var manīt arī Jelgavā, kur tiek atjaunota Elejas šoseja!» teica V.Valainis. «Pēc septiņiem astoņiem gadiem visi brauks ar elektromobiļiem. Kādi tad ienākumi būtu no degvielas akcīzes nodokļa!» pusnopietnu repliku izteica J.Reirs.
Saistībā ar ceļiem V.Valainis piebilda, ka ir «atvedis uz Jelgavu» metodi, kā remontē mazākas noslodzes ceļus Latgalē. Pēc viņa ieteikuma Jelgavā Pionieru iela, kas atrodas pie Ceļu satiksmes drošības direkcijas, noklāta ar šādu segumu, kas ir piecas reizes lētāks nekā asfalts, taču zināmā mērā varot to aizstāt.
Sola mainīt postošus
MK noteikumus
Gan veikalu īpašnieki I.Mieze un E.Barkāns, gan arī Jelgavas tirgus direktors Valdis Labanovskis diskusijā rosināja jautājumu par nodokļiem tirdzniecībā. I.Mieze sacīja, ka februārī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kas domāti cīņai ar ēnu ekonomiku un paredz jaunas tehniskās prasības kases aparātu lietošanas kārtībā, patiesībā ir postoši tāda mēroga uzņēmumiem kā «Kanclers plus». «Mēs parēķinājām, ka šo noteikumu ieviešana mūsu uzņēmumam izmaksās 80 tūkstošus eiro, dārga būs arī šādas sistēmas uzturēšana,» uztraukti teica I.Mieze.
V.Labanovskis atcerējās, ka 1997. gadā, kad tirgos ieviesa kases aparātus, nodokļu ieņēmumi Jelgavas tirgū samazinājās septiņas reizes. J.Reirs solīja, ka viņš ar šo jautājumu nodarbosies un ka nav tādu Ministra kabineta noteikumu, ko nevarētu labot vai pat atcelt.
Alkst pēc mazas,
efektīvas valsts pārvaldes
Runājot par to, kā izveidot nelielu, bet efektīvu valsts pārvaldi un kāpēc Ministru kabinetā un arī Saeimā nonāk nepietiekami izsvērti tiesību aktu projekti, J.Reirs minēja, ka valsts pārvaldē strādājošajiem ir zems atalgojums, arī šoferi Jelgavas Autobusu parkā varot nopelnīt vairāk. Vairāki uzņēmēji gan iebilda, ka valsts pārvaldes darbinieki izšķiež savus spēkus, veicot nelietderīgas lietas. J.Reirs piekrita, ka divtūkstošo gadu sākumā pats, būdams Dobeles uzņēmuma «Spodrība» vadītājs, aizgājis politikā tāpēc, ka ticis bezjēdzīgi daudz kontrolēts. «Mums nevajag mākslīgi uzturēt ierēdņu armiju, kas neko citu nedod valsts budžetā kā tikai dažas soda naudas,» piebalsoja V.Labanovskis. Viņš sprieda, ka tirgotājiem, kuri strādā nelielos apjomos, vajag noteikt vienkārši iekasējamus nodokļus, ko varētu saukt par «galvasnaudu».
Pārtikai nodokli nemazinās
Visai noraidoša bija parlamentāriešu attieksme pret mikrouzņēmuma nodokli, kas tika ieviests saimnieciskās lejupslīdes gados un ir deviņi procenti no saimnieciskās darbības ienākuma (parastais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 24 procenti). J.Reirs uzsvēra, ka, maksājot nodokļos vien deviņus procentus, nav iespējams segt cilvēka vajadzības. Viņš noraidoši izteicās arī pret samazinātu nodokļa likmi pārtikai. «To var darīt laikā, kad valsts kopprodukta izaugsme ir 10 – 15 procentu gadā. Tādi gadi Latvijai bija no 2004. līdz 2007. Tad valdība šo ideju noraka. Taču, samazinot pārtikai PVN pašreizējā situācijā, mēs budžetā zaudējam apmēram 200 miljonu eiro. Kur šo naudu dabūt, kam atņemt?» retoriski jautāja J.Reirs. Viņš sacīja, ka tajās valstīs, kur pārtikai ir zemāka nodokļa likme, tā nav vis samazināta, bet atstāta iepriekšējā līmenī, kamēr citās jomās PVN tika celts.
300 kilometru «caurums» robežā
I.Kanaška viesiem jautāja, kā viņi vērtē Latvijas drošību saistībā ar krīzi Ukrainā. J.Reirs atzina, ka ir visai nobažījies par Latvijas drošību. Viņš runāja par to, ka ir plāns, lai 2020. gadā aizsardzības vajadzībām tiktu tērēti divi procenti no valsts budžeta. «Ja divi procenti būtu jātērē tagad uzreiz, Aizsardzības ministrija to nevarētu apgūt,» piebilda J.Reirs. Viņš atklāja, ka jāiegulda līdzekļi gaisa telpas kontrolē uz Austrumu robežas, kur ir «300 kilometru robs, caur kuru helikopteri no Krievijas var nepamanīti lidot pāri».
Spriežot par Ukrainas notikumu ietekmi uz Latvijas sabiedrības noskaņojumu, J.Reirs sacīja: «Nebūs «Saskaņas» uzvaras vēlēšanās!» Viņš domā, ka atšķirībā no 11. Saeimas vēlēšanām pirms četriem gadiem (tad «Saskaņas centrs», kas lielā mērā ir pārtapis par «Saskaņu», vēlēšanās uzvarēja) mazāk vēlētāju uzticēsies Nila Ušakova vadītajai partijai. «Nostādne: «Būs «Saskaņa» valdībā – būs miers un kārtība» nedarbojas. Ukrainā problēmas sākās tad, kad pie varas nāca Janukovičs ar «Saskaņas» tipa partiju,» sprieda J.Reirs, un neviens viņam arī neiebilda. Runājot par to, ka varas partija «Vienotība» tiek vainota daudzās mūsdienu negācijās, J.Ozoliņš uzvēra, ka Latvijai tomēr ir ceturtais lielākais izaugsmes rādītāju pieaugums ES. «Šajā mācību gadā Latvijas skolās iestājušies piecsimt bērnu, kuru ģimenes atgriezušās no Rietumiem,» optimistiski sacīja J.Reirs. Uz kādas uzņēmējas bažām, vai tie nav ķīnieši, atbilde bija noraidoša. ◆
