Lai veicinātu zinātnieku un uzņēmēju sadarbību lauksaimniecības, pārtikas un būvniecības nozarē, LLU norisinājās otrā diskusija «Uzņēmēju un zinātnieku sadarbība – pamats Latvijas tautsaimniecības attīstībai». Tajā piedalījās Ekonomikas un Zemkopības ministrijas, Valsts izglītības attīstības aģentūras un LLU pārstāvji, kā arī uzņēmēji.
Ministriju pārstāvju sniegtā informācija liecina, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā būs iespējams piesaistīt ES līdzfinansējumu zināšanu un tehnoloģiju pārnesei, inovācijām un citām aktivitātēm gan uzņēmējiem, piemēram, kompetenču centros, gan zinātniekiem, piemēram, tehnoloģiju pārneses centros. «Tomēr kā negatīvs fakts jāatzīmē tas, ka joprojām kavējas Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu izstrāde, tāpēc labākajā gadījumā šīs aktivitātes varēs uzsākt tikai rudenī,» «Ziņām» norāda LLU zinātņu prorektore Elita Jermolajeva.
Sadarbība vainagojas panākumiem
Atklājot vairākus LLU veiksmes stāstus, Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava informēja par zinātnieku un uzņēmēju veiksmīgas sadarbības rezultātiem. Tā, piemēram, LLU kopš 2011. gada, iesaistot astoņus uzņēmumus, tiek izstrādāta sausā pārtika Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. «Ja var lietuvieši, poļi, amerikāņi, kāpēc nevaram mēs Latvijā?» bijis svarīgākais jautājums, lai spertu pirmos soļus.
Viens no šādiem veiksmes stāstiem ir arī musli «Graci», kas tapis uzņēmumā «Felici». Tā vadītāja Alise Balgalve norādīja, ka sākotnējā doma bijusi radīt pārtiku ar augstu pievienoto vērtību, turklāt tai jāveicina veselības uzlabošana. Pašlaik musli ir nopērkams veikalos visā Latvijā, un lieli nopelni produkta panākumos ir zinātnieku komandai, kas izstrādājusi kā receptūru, tā iepakojumu. Stāstot par Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteri, kas dibināts pērnā gada nogalē, A.Balgalve atzīmēja, ka tā mērķis ir sekmēt veselīgas, augstvērtīgas un drošas pārtikas ražošanas un pārstrādes attīstību, kā arī patēriņa pieaugumu.
LLU veiksmes stāsti liecina par universitātes potenciālu, kuru noteikti var izmantot daudz plašāk, uzskata E.Jermolajeva. Tomēr ir nepieciešams paplašināt informācijas pieejamību uzņēmējiem par LLU iespējām un izstrādēm, lai veicinātu esošo produktu uzlabošanu un jaunu radīšanu. No uzņēmējiem par līdzšinējo sadarbību tikšanās reizē dzirdēti labi vārdi.
Kopā mazinās gaisa piesārņojumu
Diskusijā pievērsta uzmanība arī klimata pārmaiņām, tai skaitā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām Latvijas ekonomikā. LLU docente Dina Popluga norādīja, ka pēdējos vairāk nekā desmit gados Latvijā palielinājies to izplūžu skaits, kas radušās lauksaimniecībā, sevišķi augkopībā. Viņa arī prognozēja, ka tuvākajos gados to daudzums varētu tikai augt, jo ražošanā atgriezīsies līdz šim neizmantotās lauksaimniecības zemes. D.Popluga norādīja – LLU ir viena no galvenajām Latvijas institūcijām, kas vērš uzmanību uz emisiju novērtēšanu. Pēc docentes teiktā, zinātnieku uzdevums ir mudināt uzņēmējus domāt par emisiju mazināšanu, vienlaikus nenodarot finansiālus zaudējumus uzņēmējam un ļaunumu ekonomikai. D.Popluga aicināja uzņēmējus sadarboties.
Lai gan Latvija atrodas starp līderiem ES lauksaimniecības radīto emisiju ziņā, izskanēja rosinājums aprēķināt, cik ogļskābās gāzes absorbē mūsu daba, jo pašlaik tā tiek vairāk absorbēta nekā emitēta. Domājot par SEG emisiju mazināšanu, LLU ir izdevusi lauksaimniekiem paredzētu rokasgrāmatu.
Tā kā sanāksmē piedalījās ne tikai LLU mācībspēki, bet arī drīzumā konsolidējamo LLU zinātnisko institūciju speciālisti no Ulbrokas, Skrīveriem, Dobeles, Pūres, Priekuļiem un Stendes, tad šāda tikšanās rosinājusi visu iesaistīto institūciju pārstāvjus izvērtēt savas iespējas un aktīvāk sadarboties. ◆
