Jelgavas Cukurfabrika šā gada cukurbiešu ražas pārstrādi plāno sākt septembra vidū.
Jelgavas Cukurfabrika šā gada cukurbiešu ražas pārstrādi plāno sākt septembra vidū. Lai tas notiktu, saldo sakņu pieņemšanu uzņēmums sāks divas dienas ātrāk nekā paredzēts cukurbiešu piegādes līgumos.
Atbilstoša vienošanās ar atsevišķiem audzētājiem ir panākta. Pavisam, kā stāsta cukurfabrikas Izejvielu sagādes daļas vadītājs Aivars Kamols, līgumi noslēgti par 270 tūkstošu tonnu biešu piegādi. Uzņēmums vēl pirms oficiālas kvotu sistēmas ieviešanas sācis lietot sava veida kvotēšanu. Proti, slēdzot līgumus par cukurbiešu piegādi, audzētāji varējuši izvēlēties sev izdevīgāko variantu: slēgt darījumu par vidēji piegādāto apjomu iepriekšējos trīs gados vai arī par trīsdesmit procentiem pazeminātu iepriekšējās sezonas līguma apmēru.
Nesenā lauku pārlūkošana izlases veidā liecina, ka 270 tūkstošu tonnu varētu būt optimālais biešu pieņemšanas apjoms, jo karstā vasara cukurbietei kā siltummīlošam augam nākusi tikai par labu. Protams, atsevišķās vietās varbūt mitruma bijis par maz. Salīdzinājumā ar pagājušo sezonu saknes ir nedaudz mazākas. Savukārt cukura daudzums bietēs pārsniedz gan iepriekšējās sezonas, gan ilgāka laika posma vidējos rādītājus. Protams, kamēr bietes nonāks līdz pārstrādes konveijeram, cukura daudzums var arī sarukt.
Līdz šīs nedēļas sākumam vairāk nekā ducis cukurbiešu audzētāju fabrikai pieteikuši, ka ir spējīgi piegādāt apmēram par sešiem tūkstošiem tonnu vairāk, nekā paredzēts līgumā. Viņu vidū ir Pēteris Nasirs no Sesavas pagasta, Viktors Ermanis no Jaunsvirlaukas pagasta, kurš piedāvājis vienu tonnu virs normas. Visvairāk virsnormas saldo sakņu līdz šim pieteikuši Bauskas rajona audzētāji. Taču viņi nevarētu būt pēdējie.
Aivars Kamols spriež, ka šosezon pārstrādātājiem nopietnākas problēmas varētu sagādāt lielais biešu laukos saaugušais nezāļu īpatsvars. Jo sevišķi spēcīgas padevušās balandas. Tas noticis pēc tam, kad visi saldo sakņu kopšanas darbi jau beigušies un ne visi audzētāji pievērsušies nezāļu iznīcināšanai. Izejvielu sagādes daļas vadītājs arī lēš, ka cukurfabrikai būs grūti pārdot pārstrādes blakusproduktu, graizījumus, jo to izmantotāju, mājlopu, skaits ir sarucis. Pēc pagājušās sezonas uz izgāztuvi aizvests 3600 tonnu graizījumu. Lai tā nenotiktu, līgumos par biešu piegādi katram audzētājam minēts konkrēts graizījumu apjoms, kas viņam iegādājams. Vidēji tas esot apmēram 14 procentu no piegādāto cukurbiešu svara.
Klusajā sezonā cukurfabrikā veikti nopietni sakārtošanas darbi, lai biešu pārstrādes jaudu kāpinātu par 500 tonnām un tā diennaktī sasniegtu 2500 tonnu. Tehniskā direktora vietnieks Gunārs Pētersons «Ziņām» uzsvēra, ka sevišķi saspringts ir pēdējais mēnesis pirms jaunās sezonas, kad darbs organizēts no agra rīta līdz vēlam vakaram.
Šovasar fabrikā, galvenās tehnoloģes Ludmillas Šehurinas vārdiem runājot, būs sperts otrais solis cukura ražošanas automatizācijā. Pērn datorizēts biešu sulas ieguves jeb difūzijas process. Nu automātiski no centrālās vadības pults tiks vadītas un regulētas biešu sulas attīrīšanas ceha iekārtas un iztvaices stacija. Tas, pēc L.Šehurinas domām, uzlabos sulas attīrīšanas kvalitāti, padarīs šo procesu efektīvāku, kā arī nodrošinās vienmērīgu sulas iegūšanu.
Savukārt cukura ražošanas cehā uzstādīts jauns un jaudīgs, automātisks Polijā ražots kristalizators. Tas ļaus samazināt melases iznākumu, turklāt tā būs liesāka, bet cukura iznākums – lielāks. Ar datoru fabrikā tiks vadīts arī cukura vārīšanas process. Naudas izteiksmē šīsvasaras ieguldījumi cukurfabrikā pārsniedz miljonu latu. Pastāvot sasniegtajiem ražošanas apjomiem, šo summu varētu atpelnīt apmēram divos gados.
– Uzņēmuma galvenais uzdevums ir ražot kvalitatīvu un lētu cukuru. Kad to spēsim, kontrabandas cukura ievešana vairs nebūs tik izdevīga: tā uzlabojumu nozīmi raksturo L.Šehurina un piebilst, ka cukurfabrikas ilgtermiņa attīstības programmā līdzšinējās biešu pārstrādes jaudas paredzēts divkāršot.
Pašlaik, kā tas pirms jaunā sezonas ir pierasts, vai katrā uzņēmuma cehā valda liela rosība. Vadošie darbinieki cer, ka līdz nākamnedēļas vidum apjomīgos pamatdarbus izdosies paveikt un varēs sākt ne vien teorētisku, bet arī praktisku jauno tehnoloģiju apgūšanu.
– Kā liecina pieredze, iesākums nekad nav vienkāršs, un ne viss «iet kā pa sviestu». Bet galvenais ir rezultāts: ražošanas apjomu kāpināšana, produkcijas kvalitātes uzlabošana un pašizmaksas samazināšana, – atvadoties līdz sezonas sākumam, saka L.Šehurina.
