Re:check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
Līdz ar saslimušo skaita pieaugumu un striktākiem ierobežojumiem cilvēki arvien biežāk uzdod jautājumus par “Covid-19” statistiku, nereti paužot aizdomas par tās “uzpūšanu”. Skaidrojam, vai “Covid-19” pacientus pašvaldībai “pieskaita” arī tad, ja cilvēks tajā nedzīvo, bet tikai ārstējas slimnīcā, kā iespējams testēt tik daudz cilvēku dienā un kāpēc datos parādās tik mazs izveseļojušos skaits.
Pēc slimnīcas adreses vai dzīvesvietas?
Šonedēļ Daugavpils mērs Igors Prelatovs (Mūsu partija) medijos pauda, ka “Covid-19” statistika pilsētā tiek “mākslīgi uzpūsta”. Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) preses konferencē pēc 24. novembra valdības sēdes nosauca Daugavpils mēra teikto par viltus ziņām.
Prelatovs medijos pauda pārliecību, ka saslimušo vidū ieskaita visus iedzīvotājus, arī no citām pašvaldībām, kuriem slimnīcā veiktais “Covid-19” tests uzrāda pozitīvu rezultātu. Viņš arī apgalvoja: “Dienā, kad tika ziņots par 50 saslimušajiem, patiesībā bija vien četri no Daugavpils.” Arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferencē norādīja, ka pilsētas mēra apgalvojumi nav patiesi: “Mēs strādājam ar katru konkrētu cilvēku, un katram konkrētam cilvēkam ir adrese, kur viņš dzīvo.”
Viņķele preses konferencē piebilda, ka “Covid-19” pacientu pieskaita pašvaldībai, kurā cilvēks ir deklarējies. Šo skaidrojumu vēlāk rakstīja mediji. SPKC gan mums precizē, ka “Covid-19” pozitīvu cilvēku pieskaita tai pašvaldībai, kurā viņš dzīvo. “Piemēram, deklarēts ir Ventspilī, dzīvo Rīgā – būs pieskaitīts pie Rīgas,” saka SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja. Viņa tāpat apstiprina, ka pozitīva testa rezultātā cilvēku ieskaitīs tās pašvaldības statistikā, kurā viņš dzīvo, nevis tajā, kur veicis testu.
Tāpat vietējā portālā nasha.lv Prelatovs pauda viedokli, ka Daugavpils tiem pacientiem, kurus ved ne tikai no visas Latgales, bet arī no Rīgas, Ogres, Aizkraukles un citām pilsētām, kļūst par vienīgo iespēju saņemt kvalitatīvu medicīnisku palīdzību cīņā ar “Covid-19”. Pilsētas domes priekšsēdētājs jautāja: “Būsim atklāti, ministres kundze, vai tad ne tas pievieno Daugavpilij draudīgo statistiku?” SPKC uz to atbild noraidoši. Arāja vēlreiz norāda, ka pacientu tādā gadījumā pieskaita dzīvesvietas pašvaldībai, “jo Daugavpils slimnīcā jau viņš nedzīvos”.
Arāja arī norāda, ka SPKC bijušas atsevišķas sarunas ar pašvaldību vadītājiem. Viņi apgalvojuši, ka zina saslimušo un izveseļojušos skaitu savā pašvaldībā, tāpēc jautājuši SPKC par datiem, ja tie rāda citu ainu. Arāja skaidro, ka pašvaldībai vai pašvaldību vadītājiem netiek sniegta informācija par konkrētu saslimušo identitāti ar vārdiem un uzvārdiem. “Varbūt, ja tas ir saistīts ar kādu uzņēmumu, piemēram, kādu skolu, kur pašvaldība redz, ka tajā visi ir atgriezušies ierindā, visi ir izveseļojušies, skola strādā klātienē, klases ir no karantīnas atpakaļ un saslimušie ir izveseļojušies. Bet pašvaldības vadītājs neredz, kādi saslimšanas gadījumi ir, piemēram, ģimenē, no citiem atzariem vai no kādām infekcijas izplatības ķēdēm cilvēki ir saslimuši,” piebilst SPKC pārstāve.
Kāpēc izveseļojušos skaits ir tik neliels?
Pēc SPKC datiem, vairāk nekā 15 tūkstošiem iedzīvotāju apstiprināts “Covid-19”, savukārt izveseļojušies vien nepilni 2000. Arī mums cilvēki iesūta jautājumus, kāpēc ir tik liela atšķirība un kas ir visi cilvēki, kuri tiek skaitīti pie slimniekiem.
SPKC pārstāve Arāja norāda, ka pēc pozitīva testa saņemšanas laboratorija par saslimušo ziņo centram un SPKC sāk darbu ar cilvēku. Tālāk saslimušais ir ģimenes ārsta uzraudzībā, tāpat viņš var nonākt slimnīcā. “Re:Check” jau skaidroja, ka visbiežāk cilvēks vairs nav infekciozs divas nedēļas pēc saslimšanas. Kad viņš izveseļojas, ģimenes ārstam par to jāiesniedz ziņojums SPKC. Centrā pieļauj, ka šobrīd ģimenes ārstiem ir audzis darba apjoms. “Kad Latvijā bija mazāk saslimšanas gadījumu, mēs saņēmām raitāk šos ziņojumus. Pašlaik varam apkopot informāciju pēc tiem ziņojumiem, kurus saņemam,” norāda Arāja. Tātad izveseļojušos skaits statistiski ir tik zems tāpēc, ka ģimenes ārsti, visticamāk, vismaz par daļu pacientu nav laikus snieguši SPKC attiecīgo informāciju.
Arāja arī skaidro, ka saslimšanas ierobežošanai svarīgi ir noteikt pozitīvos gadījumus, saslimušo kontaktpersonas. Būtisks rādītājs ir arī stacionēto un mirušo pacientu skaits. “Tas, cik pacientu ir izveseļojušies, no epidemioloģiskās puses nav tik kritiski svarīgs rādītājs,” skaidro Arāja. Par šo un citiem jautājumiem saistībā ar “Covid-19” statistiku rakstīja arī sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.
“Covid-19” testus veic ne tikai testēšanas punktos
Sociālajos medijos tiek arī apšaubīts Latvijā vidēji diennaktī veikto “Covid-19” testu skaits. Cilvēki jautā, kā ar esošo testēšanas punktu skaitu diennaktī var testēt 7000–8000 cilvēku. Tāpat “Re:Check” jau iepriekš skaidroja nepatiesus apgalvojumus, ka Latvijā it kā esot vien 17 testēšanas punktu. Patiesībā tobrīd, novembra sākumā, Latvijā bija 84 punkti.
Šobrīd Latvijā 37 pilsētās darbojas jau 94 paraugu noņemšanas vietas, “Re:Check” stāsta Latvijas “Covid-19” laboratoriju tīkla koordinators Sergejs Ņikišins. No tiem 38 atrodas Rīgā. Taču Ņikišins skaidro, ka lielu daļu testu veic nevis šajos punktos, bet, piemēram, slimnīcās un citur.
Kur, kas un cik daudz?
Nacionālajā veselības dienestā norāda, ka ar ārsta vai ārsta prakses nosūtījumu testus veic paraugu noņemšanas punktos, atsevišķās ģimenes ārstu praksēs, kas tam brīvprātīgi pieteikušās, un cilvēka mājās. Uz mājām testēt dodas laboratoriju mobilās brigādes un mājas aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kuri tam pieteikušies. Testus veic arī stacionārajās ārstniecības iestādēs, darbavietās, izglītības iestādēs un citur atbilstoši SPKC noteiktajam. Tāpat skrīninga nolūkos testē ārstniecības iestāžu personālu, sociālo aprūpes centru darbiniekus un klientus.
No visām testēšanas vietām minētajos punktos vidēji var noņemt 4500–4800 paraugu dienā, stāsta Ņikišins. Praksē gan šobrīd paraugus vidēji darba dienā noņem ap 3500–3800 cilvēkiem. Uz testēšanas punktiem dodas cilvēki ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu, arī, piemēram, kontaktpersonas, cilvēki pirms plānveida operācijām, izmeklējumiem. Laboratorijas nodrošina arī izbraukuma paraugu noņemšanu dažādos uzņēmumos un iestādēs. Šādi izbraukumi ir organizēti speciāli pēc SPKC pasūtījuma, ko katru dienu saņem laboratorijas. “Tie ir ap 600–800 paraugu dienā,” lēš Ņikišins.
Papildus šiem izmeklējumiem tāpat pēc SPKC pasūtījuma tiek noņemti siekalu paraugi, piemēram, darbavietās, pašvaldībās, pilsētās, sociālās aprūpes centros. “Faktiski tur, kur ir nepieciešams plašs epidemioloģiskais skrīnings,” skaidro Ņikišins. Šādi testē vidēji ap 2000–2200 cilvēku dienā.
Tāpat ir paraugi, kurus pacientiem noņem slimnīcās, piemēram, iestāšanās vai simptomu parādīšanās brīdī. Ņikišins norāda, ka tie ir vidēji vēl ap 1200–1300 testu dienā. Viņš arī skaidro, ka skaits dienu no dienas mainās. “Covid-19” laboratoriju tīkla koordinators vērtē, ka pašlaik testēšanas jauda ir jau ap 8000–8500 testu dienā. Tātad testēšanas punktos tiek veikta tikai aptuveni puse testu vai nedaudz vairāk.
Neieskaita atkārtoti testētos
Tāpat jānorāda, ka sabiedrībai ikdienā par iepriekšējo diennakti ziņotie “Covid-19” apstiprinātie gadījumi ir unikāli. Proti, tajos netiek ieskaitīti cilvēki, kas testu veic atkārtoti, norāda SPKC. No laboratorijām SPKC saņem informāciju par visiem pozitīvajiem gadījumiem, arī par cilvēkiem, kas testu veikuši atkārtoti. Taču pēc tam SPKC atlasa informāciju par tiem, kas veikuši testu pirmo reizi, un statistikā atkārtotie gadījumi neparādās.
