Pieredzes bagātajiem cilvēkiem ir pavisam cita attieksme pret darbu.
“Problēma ar cilvēku virs 50 gadiem nodarbinātību nav tik liela, kā varbūt sākumā izskatās, jo lielākoties grūtības slēpjas stereotipos. Un ne tikai no darba devēju, bet arī pašu cilvēku puses: nereti cilvēki vienkārši baidās pieteikties uz vakancēm, jo stereotipi ir tādi, ka viņi it kā nevienam nav vajadzīgi,” šādu viedokli seminārā “Pieredze, zināšanas un veselība ilgākam darba mūžam”, kas norisinājās Ozolnieku Tautas namā, pauda Kristīne Bulkovska, AS “Swedbank” Jelgavas filiāles klientu apkalpošanas vadītāja.
Viņa uzsver: “Pieredzes bagātajiem cilvēkiem ir pavisam cita attieksme pret darbu – viņi daudz labāk strādā komandā un komandas mērķu labad, arī viņu motivācija ir pats darbs un tas, ka viņi tiek novērtēti.” Savukārt Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta koordinatore darba vides eksperte Dace Helmane norādīja uz vairākiem riskiem: “Lai gan aptauja rāda, ka gandrīz 90 procentu darba devēju apgalvo – jā, mēs esam gatavi nodarbināt cilvēkus pirmspensijas vai pensijas vecumā –, tomēr reālā aina ir mazliet cita: tieši šī personu grupa ļoti bieži saskaras ar diskrimināciju darbavietā. Un ļoti bieži tas nav saistīts tieši ar viņu vecumu, bet gan citām “blakusparādībām” – hroniskām veselības problēmām, kas traucē ieņemt noteiktus amatus, dažkārt invaliditāti. Tādēļ, ja runājam par valsts, pašvaldību un uzņēmēju sadarbību, tad te noteikti ir, kur augt, jo sadarbība bieži vien ir sadrumstalota,” uzskata eksperte, piebilstot, ka tāpēc jo īpaši nozīmīgi ir šādi projekti kā “Atbalsts ilgākam darba mūžam”, kas ļauj labāk organizēt visu iesaistīto pušu sadarbību.
Lai arī teju trešdaļa visu Latvijā nodarbināto ir vecumā no 50 līdz 64 gadiem, tomēr šie cilvēki visbiežāk saskaras arī ar potenciālā bezdarba risku, turklāt, augot strādājošā vecumam, palielinās arī citu vecumam atbilstošu vajadzību un risku skaits. Personām virs 50 gadiem ir svarīgi tādi motivējošie faktori kā viņu veselības stāvoklim atbilstoša darba vide, iespējas izmantot savas zināšanas un pilnveidot kompetenci, kā arī atrast kvalifikācijai un darba pieredzei atbilstošu nodarbinātības veidu. Ļoti svarīgs aspekts darba mūža paildzināšanai ir mūžizglītība. Kā liecina apkopotā statistiskā informācija, cilvēki vecumā virs 50 gadiem galvenokārt saskaras ar trīs problēmām. Pirmkārt, darba vides jautājumi, kas šajā vecumā kļūst arvien aktuālāki. Otrkārt, mūžizglītības un karjeras iespējas mainīgajā darba tirgū. Treškārt, veselības saglabāšana. Šie un vēl citi ar brieduma gadu cilvēku nodarbinātību saistītie jautājumi tika pārrunāti seminārā.
Viens no semināra ziņotājiem LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns norādīja: “Ir pierādījies, ka darbinieki šajā vecuma grupā parasti ir ar lielu pieredzi, zināšanu bagāžu un, kas nav mazsvarīgi, lielākoties arī ar augstu atbildības līmeni,” akcentējot, ka tomēr, risinot šīs vecuma grupas nodarbinātības un darba mūža paildzināšanas jautājumus, ir vairāki nozīmīgi riski un izaicinājumi. “Piemēram, mūsdienu prasībām atbilstoša izglītība un iemaņas, īpaši darbā ar jaunajām tehnoloģijām, noteikti ir viens no izaicinājumiem, bet veselības problemātika un darba spēju saglabāšana – viens no riskiem,” norāda eksperts. Viņam piekrita arī LBAS vecākais darba aizsardzības speciālists un darba vides eksperts Mārtiņš Pužulis: “Elastīgs darba laiks, darba vides iekšējā uzraudzība, veselības veicināšana, pārkvalifikācija – tie ir jautājumi, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai veicinātu gan ilgāku darba mūžu cilvēkiem gados, gan nodrošinātu viņu piemērošanos jaunajiem darba apstākļiem.”
Seminārā ar ziņojumiem uzstājās arī eksperti darba vides, mūžizglītības un veselības jautājumos.
