Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānu Voldemāru Barisu intervē Gaitis Grūtups.- Šajās vēlēšanās bijusi zemākā balsotāju aktivitāte – Zemgalē tikai 39 procenti, bet, piemēram, Jelgavas novadā pie urnām devušies vien nepilni 35 procenti balsstiesīgo. Ne tik sen – 2005. gada pašvaldību vēlēšanās – nobalsoja 53 procenti, bet 2001. gadā – pat 68 procenti. Kā jūs to skaidrojat?Viens aktivitāti mazinošs faktors ir uz ārzemēm izbraukušie, kuri palikuši vēlētāju sarakstos. Pēc demogrāfa Ilmāra Meža aplēsēm, tādu cilvēku varētu būt ap desmit procentu vai pat vairāk no elektorāta. Otrkārt, vēlētāji ir mazliet noguruši no politikas un neuzticas solījumiem. Varētu būt, ka diezgan lielā daļā sabiedrības beidzamajos divos gados ir notikusi zināma dzīves stabilizācija, kas izveidojusi paļāvību, ka viss tāpat turpināsies bez viņu politiskās iejaukšanās. Ceturtkārt, Latvijā sabiedriskā aktivitāte vispār ir zema. Es to varu pamatot ar kompānijas SKDS nedaudz novecojušu – 2011. gada – pētījumu, kur tika atklāts, ka aktīvi politiski darboties paši grib tikai pieci procenti iedzīvotāju. Vēl kādi pieci seši procenti būtu gatavi iesaistīties politikā, ja kāds viņus vadītu. Bet 25 procenti, kā noskaidrots pētījumā, pat atteiktos uzkopt savas daudzdzīvokļu mājas pagalmu, kas taču ir tikai saimnieciska aktivitāte.Tomēr jāatzīst, ka arī citās Eiropas valstīs pašvaldību vēlēšanās piedalās tikai 30 – 50 procenti vēlētāju. Uztraucoši ir tas, ka mums šis procents ar katrām vēlēšanām gājis mazumā. Sevišķi uztraucos par jaunajiem, kuriem šodien ir ap divdesmit. Zinu daudz tādu jauniešu, kuri netaisījās iet uz vēlēšanām. Manuprāt, mums ir maz jauniešiem domātu politisku aktivitāšu. Jaunie arī vēlēšanās parasti neuzvar. Ko tad ies par večiem balsot!- Varbūt nobalsot traucēja tas, ka katrs vēlētājs bija piestiprināts tikai vienam konkrētam iecirknim?Tam es nepiekrītu. Cilvēkiem taču bija iespējas balsot trīs dienas iepriekš. Ja kāds neaizgāja, tad tā ir viņa paša nolaidība. – Kāpēc, jūsuprāt, daudzviet, tostarp arī Jelgavā, Ozolnieku un Jelgavas novados, uzvarēja pie varas esošie? Parasti valsts mērogā cilvēki gaida reformas, jaunas sejas, bet vietējo pašvaldību līmenī ir daudz pragmatiskāki un pat nevēlas, lai līderi mainītos. Tāpēc, ja vien viņi nav politiski sasmērējušies, iekrituši milzīgos skandālos, korupcijā, tiek balsots par vecajiem, kas sola kaut minimālus, pakāpeniskus uzlabojumus. Otrs iemesls – pašvaldību līmeņa politikā jauniem cilvēkiem ienākt ir grūtāk nekā Saeimā. Es kā vēlētājs neredzēju daudz jaunu deputātu kandidātu, kas jau būtu paspējuši sevi apliecināt un kuriem tādēļ varētu uzticēties. Pašvaldībās, jo sevišķi nelielajās, balso nevis par partijām, bet gan personībām, tas ir, labiem funkcionāriem. – Tomēr 25 jaunas sejas starp minēto trīs pašvaldību deputātiem ir.Domāju, ka viņi tika ievēlēti, pateicoties sarakstu līderiem. Kaut gan Jelgavā vēlētāju izvēli mazliet ietekmēja Latvijas Televīzijas rīkotās debates. Objektīvi varēja saprast, ka tajās ne pārāk pārliecinoši izskatījās Rāviņa kungs. Acīmredzot Zaļo un Zemnieku savienībā (ZZS) neatradās neviena cita politiska līdera, kas varētu viņu tādā reizē aizstāt un savienības reitingu pavilkt uz augšu. Labi televīzijas debatēs punktiņus vāca «Saskaņas centra» pārstāvis Ivars Jakovels un diezgan pārliecinošs bija Dainis Liepiņš no «Reģionu alianses». Dzirdēju pat tādu vēlētāju atzinumu: «Man gan Liepiņš nepatīk, bet viņš vismaz skaidri izsakās un zina, ko grib.» – Šajās vēlēšanās daudzviet Latvijā, jo sevišķi Rīgā, nostiprinājās «Saskaņas centrs». Jelgava kā jau lielāka pilsēta nemaz tik latviska nav, taču «Saskaņas centrs» salīdzinājumā ar 2009. gada vēlēšanām saņēma par vienu mandātu mazāk.Pirms vēlēšanām vairākas reizes dzirdēju krievu tautības iedzīvotājus karsti strīdamies, par ko balsot. Strīdā tika pārstāvēts arī tāds viedoklis, ka jābalso par ZZS, jo ielas tiek sakoptas, parādās jauni uzņēmumi, darbavietas. Es domāju, ka tas etniski valodiskais princips nav tik svarīgs. To parādīja arī referendums par divvalodību, kad «pret» balsoja lielāks skaits nekā citās lielajās pilsētās. Protams, arī pie mums ir kaut kāda nozīme brendam ««Saskaņas centrs» – krievvalodīgā partija», bet mazāk nekā Rīgā noteikti. ◆
