Kamēr pieaugušie profesionālo komandu un valsts izlašu dalībnieki, kaut “kovid” ierobežojumu apstākļos, tomēr drīkst turpināt treniņus un turnīrus arī telpās, jaunieši saņemas treneru attālināti uzdotajiem mājas darbiem un priecājas par katru iespēju pabūt kopā kaut sniegotā stadionā vai sporta laukumā. Pa desmit audzēkņiem grupā, ievērojot noteiktos drošības pasākumus, pulcēties treniņos turpina vieglatlēti un futbolisti, peldētāji, hokejisti un citu sporta veidu pārstāvji. Kā “Ziņām” apliecina pilsētas sporta skolu vadība un treneri, galvenais šajā ierobežoto iespēju posmā ir uzturēt fizisko formu un nezaudēt arī kopīgo treniņgrupas garu, kas ne vien komandu, bet arī individuālajos sporta veidos nav mazsvarīgs.
Aivars Zeltiņš,Ledus Sporta skolas direktors
Mūsu hokejisti, daiļslidotāji un šorttrekisti trenējas Pasta salas slidotavā, kur uzsaldētais ledus tiek arī pienācīgā kvalitātē uzturēts. Treniņplāns, kad laukumā vienlaikus drīkst darboties ne vairāk par desmit audzēkņiem un viens treneris, protams, ir citāds, nekā būtu hallē. Daloties mazākās grupās, treneriem sanāk lielāka slodze. Palielinās sporta bāzu kopējie izdevumi, jo halles ledus tiek turēts profesionāļu un izlases komandu rīcībā. Taču labi, ka sporta skolas audzēkņiem vispār ir tāda āra treniņu iespēja, ko pilnā mērā cenšamies arī izmantot.Vienlaikus gan slidošanas asociācijas, gan ledus hokeja federācijas valdē esam vērsušies pie Veselības ministrijas ar lūgumu atļaut kaut individuāli, bez ģērbtuvju izmantošanas, ievērojot distancēšanos, nodarboties arī hallē. Pa vienam diviem audzēkņiem un trenerim risks būtu zems, taču, kamēr epidemioloģiskā situācija nemainās, maz ticams, ka tas notiks.
Zelma Ozoliņa,Specializētās peldēšanas skolas direktore
Darām, ko varam. Pēc federācijas lūguma ar Izglītības un zinātnes ministrijas akceptu izlašu dalībniekiem ir atļauts, ievērojot stingrus drošības noteikumus, trenēties baseinā, bet pārējie vecāko un jaunāko grupu audzēkņi ar saviem treneriem darbojas ārā. Izmantojam tepat tuvējo LLU stadionu, mazie, lai būtu interesantāk, ar ragaviņām aizdodas līdz kalniņam aiz pils. Sportiskās meistarības izaugsmei tas varbūt arī nekalpo, taču šajā attālināto mācību laikā, kad bērni daudz vairāk laika pavada mājās pie datora, tāda izkustēšanās un iespēja pabūt laukā ir ļoti vērtīga.
Anželika Paegle,Specializētās peldēšanas skolas trenere
Ejam uz Pasta salu, ar ragaviņām uz kalniņu. Kuram ir slēpes, tas var ar tām. Pandēmijas laikā, protams, nevaram izvirzīt āra treniņus par obligātiem, daudz ko nosaka gan pašu bērnu motivācija, gan arī vecāku izvēle. Daži palikuši pie attālināto treniņu varianta, īpaši, ja ir mazi bērni vai vecāki cilvēki ģimenē. Dažam varbūt kādreiz iesnu dēļ jāpaliek mājās. Bet gan jau pārdzīvosim arī tādus laikus. Kopumā bērniem ārā darboties patīk.
Lelde Laure,Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktora vietniece
Visas sporta skolas grupas turpina darbu – katra pēc savām iespējām. Lielākas tās ir sportistiem, kuri iekļauti Latvijas izlasē, – airētāji, smaiļotāji un kanoisti trenējas savā bāzē un apmeklē arī peldbaseinu, vingrotājas, ievērojot noteikumus, trenējas mūsu skolas zālē. Pārējie vada treniņus ārā vai attālinātā veidā, bet basketbola treneri pašlaik ir atvaļinājumā.
Laila Nagle,Bērnu un jaunatnes sporta skolas vieglatlētikas trenere
Skrienam, lecam, uz barjerām pastrādājam. Zemgales Olimpiskajā centrā ir kalniņš, pa kuru augšā – lejā sanāk skrējiens ar apgrūtinājumiem. Lai nebūtu vienmuļi, uzspēlējam futbolu, kad sniegs vēl nebija, – arī “basīti”. Gribējām paslēpot, bet izrādījās, ka reti kuram tāds inventārs mājās ir. Mazie varbūt varētu ar ragaviņām, bet, ja jābrauc ar autobusu, grūti tās savākt. Pēdējās dienas lielā sala dēļ gan kopā nenācām, bet jāatzīst, ka treniņu apmeklējuma ziņā, kas no dienas uz dienu mēdz būt arī atšķirīgs, aukstums ir tāds kā katalizators. Kuriem mazāka motivācija vai slinkums par lielu, tie neatnāk. Citu varbūt vecāki nelaiž. Kustoties jau auksti nav, taču obligāts nosacījums ir pēc treniņa pārģērbties – nomainīt slapjās botas, uzvilkt sausus cimdiņus, siltāku jaku. Ne katrs to saprot, un jāskatās pakaļ, lai izdarītu. Dažas meitenes savukārt pat lielajā salā sadomāja doties skriet – tad nu gan bija jāatrunā.Rudenī audzēkņi reizi nedēļā darbojās kopā ar fizioterapeitu un tagad turpina gan mājās, gan āra treniņos pildīt arī šos ieteikumus.
Jānis Vītols,Bērnu un jaunatnes sporta skolas basketbola treneris
Visi basketbola treneri pašlaik esam tādā kā piespiedu atvaļinājumā. Ja zālē nevar trenēties, tad savā ziņā labāk, ka tā. Sezona, visticamāk, atsāksies vēlu, līdz ar to pabīdīsies uz priekšu, un vasarā atvaļinājums nebūs arī vajadzīgs. Kamēr vēl īsta ziema nebija iestājusies, laukā trenējāmies arī mēs – “Mītavas” koncertzālē zem jumta atļāva uzstādīt trīs basketbola grozus, un darbojāmies pat vēl decembrī. Ja februārī paliks siltāks, droši vien šādus āra treniņus atsāksim.
Elvijs Antonišķis,FK “Jelgava” futbola skolas vadītājs
Ejam ārā un trenējamies. Būtiskākās izmaiņas, ka nodarbību laiki ir saīsināti – gan aukstuma, gan laukumu pieejamības dēļ, jo vienlaikus drīkst darboties tikai pa desmit cilvēkiem un līdzšinējās treniņgrupas nākas sadalīt vairākās. Līdztekus “Zoom” platformā vai “skaipā” treneru vadībā notiek vingrošanas un teorētiskās nodarbības, kopīga spēļu analīze. Faktiski jau futbols ir sporta veids, ko laika apstākļi sevišķi neietekmē – cenšamies tam pielāgoties un liekam saprast kā sportistiem, tā vecākiem, ka spēles vienmēr notiks ārā, lai arī kādi šie apstākļi būtu. Fizisko kondīciju gaidāmajai sezonai sākam krāt vairāk pavasara pusē, pašlaik pārsvarā ir darbs ar bumbu un kādi vingrinājumi uz āra trenažieriem vai ar savu svaru. Galvenais, ka treniņu ritms tiek uzturēts. Darbošanos ārā atbalsta arī lielākā daļa vecāku. Instruējam viņus, kā bērniem ģērbties, cenšamies pasekot līdzi, lai pēc treniņa pārģērbtos. Lai arī pašreizējā situācija nav viegla, tā padara mūs stiprākus.
