Lielplatones pagastā zemnieku saimniecībā «Līgo», kur pirms diviem gadiem sāka darboties biogāzes spēkstacija, šogad tapis dārzniecības komplekss, kurā augošie 25 tūkstoši gurķu stādi izmanto biogāzes saražoto siltumu, kas līdz šim kā elektrības blakusprodukts pa daļai «gāja gaisā». Latvijas Biogāzes asociācijas vadītājs Andis Kārkliņš zina teikt, ka Vinteri pašlaik valstī ir vienīgie zemnieki, kas liek lietā biogāzes ražošanas laikā iegūto siltumu, kas veido ap 40 procentu no saražotās enerģijas.
Dārzniecībā strādā četrpadsmit darbinieku, pārsvarā sievietes. Uzņēmēji plāno, ka ražošanas ciklā divus mēnešus gadā, kad būs jāiegūst no gurķiem sēklas, papildus nodarbinās vēl desmit strādnieku. Savukārt pāraugušo gurķu masu izmantos kā izejvielu elektrības un siltuma ražošanā biogāzes stacijā. Tās saražotais siltums apmēram par trešdaļu segs sēklaudzētavas vajadzības. Tādēļ līdzās siltumnīcai top šķeldas kurinātava, ar ko plānots pieražot papildu nepieciešamo siltumenerģiju.Pieredzi iegūst Rīgā «Gaidīju, kad «Līgo» uzcels siltumnīcu un varēšu to pieredzi, ko esmu ieguvusi, strādājot sēklaudzēšanas uzņēmumā «Rīgas dārzeņi», izmantot šeit,» stāsta dārzniece elejniece Gita Matuzele. Viņa atzīst, ka siltumnīcā, kur šovasar pāris dienu temperatūra jau bija sasniegusi trīsdesmit grādu, strādāt nav viegli, bet pierast var. Darbs prasa lielu pirkstu veiklību. Pirms pieciem gadiem Gita beidza Zaļenieku arodvidusskolu, kur mācījās par grāmatvedi, taču tagad domā, ka dārzkopība būtu īstā nozare, kas viņai patīk. Jaunā dārzniece ir augusi laukos, un šāds darbs viņai nav svešs. Laboratorijas apstākļiPašlaik siltumnīcā dārznieces nostiprina stādus, kas pa nedēļu paaugas par divdesmit, trīsdesmit centimetriem, lauž atvases, kā arī mātišķos ziedus apputeksnē ar tēvišķajiem. Katrai dārzniecei siltumnīcā iedalīts savs iecirknis. No pārmērīgi stipras saules gan strādniekus, gan gurķu stādus aizsargā speciāls ēnu radošs ekrāns. Darba videi ir īpašas tīrības prasības. Siltumnīcā atļauts ieiet speciālos virsvalkos, vispirms ar apaviem uzkāpjot uz dezinfekcijas paklāja. Ventilēšanas lūkām priekšā ir siets, lai siltumnīcā neieklīst kāds kukainis, kas varētu sajaukt šķirnes tīrību. Pirmā gurķu sēklu raža gaidāma decembrī, savukārt janvārī sāksies jauns ražošanas cikls. «Līgo» sadarbojas ar starptautisko amerikāņu koncernu «Monsanto», kas devis deviņu dažādu šķirņu sēklas izejmateriālu. Tas marķēts ar numuriem, tādējādi paši sēklaudzētāji nemaz nezina, kādas šķirnes tie audzē. Produkcija, kuras kopējais svars gadā plānots divarpus tonnu, tiks sūtīta uz Holandi. Vairums laiž gaisāAndis Kārkliņš, Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Ja jums pagalmā šļāktos karsts geizers, tad jūs arī ātri vien izdomātu, ka tur var pieslēgt mājas apkuri. Līdzīgi ir ar biogāzes spēkstacijām. To ražotais siltums jāizmanto. Spēkstaciju īpašnieki, tiklīdz atļauj līdzekļi, to arī dara. Pašlaik Latvijā biogāzes siltumu siltumnīcās izmanto uzņēmums «Getliņi Eko», kas gāzi ražo no atkritumiem, un Vinteru saimniecībā «Līgo». Taču par tādu virzienu interesējušies vairāki. Tostarp arī Zaļenieku saimniecība «Mežacīruļi», kur atrodas valstī lielākā biogāzes spēkstacija. Smalks processIeva Žukauska, Lauksaimniecības universitātes docente Dārzeņu sēklu audzēšana ir smalks un darbietilpīgs process. Pirms gadiem divdesmit pie mums audzēja daudz dažādu sēklu, mazākos apjomos to dara arī mūsdienās. Pēdējā laikā šo jomu pārņēmušas ārzemju firmas, un ir apsveicami, ka «Līgo» spēj būt tām sekmīgi biznesa partneri. Mums vēl sanāk pluss, ka daļa «Līgo» audzēto sēklu atgriezīsies Latvijā. Krustojot dažādu šķirņu tēvišķos un mātišķos augus, «Līgo» tiek audzētas hibrīdās sēklas. Hibrīdi parasti pirmajā paaudzē izceļas ar augstāku dzīvotspēju un ražību.
