Lāsma Antoneviča
Līdz salidojumam atlikusi vairs tikai diena ar dažām stundām un minūtēm, skaita virtuālais laikrādis Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas internetvietnē, aicinot nu uz jau otro absolventu un darbinieku atkaltikšanos. Tā sāksies 24. oktobrī pulksten 14, kur vienmēr sākas ģimnāzijas mācību gads – Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. «Īpaši tur esam aicinājuši tos, kuri bijuši klāt skolas dibināšanā. Šiem cilvēkiem piemita milzīgs patriotisms, drosme un sava veida tālredzība, ka ideja būs dzīvotspējīga,» pateicīga ģimnāzijas direktore jau 17 gadu Ilze Vilkārse.
Ieviesa ieskaites un parlamentu
Pirms vakara ballītes Jelgavas kultūras namā, kurp «spīdolieši» aicināti ņemt līdzi arī mīkstas deju kurpes un vislaimīgāko smaidu, absolventi un bijušie darbinieki varēs vēlreiz izstaigāt skolas gaiteņus un piedalīties tradicionālo virzienu – komerczinību, vides un sociālo zinību – stundās. Savukārt bijušie koristi un dejotāji tiksies mēģinājumā, lai sagatavotos vakara priekšnesumam, tā piepildot satikšanās prieku un atgriežot kaut daļiņu no skolā gūtā zināšanu un tradīciju mantojuma.
«Nesen tā saucamajā direktores stundā ar devītklasniekiem vēlreiz atkārtojām skolas vēsturi. Piemēram, par to, ka, atmodas laikā dibinot skolu, tai tika piedēvēts eksperimentāls raksturs, kas ļāva Spīdolā uzsākt daudzas jaunas mācību un vērtēšanas metodes un deva iespēju skolotājiem mācīt no saviem mācību materiāliem, nevis no padomju izglītības sistēmas apstiprinātām grāmatām. Tāpat Spīdolā sāka valstī pirmās projektu nedēļas, ieviesa ieskaišu sistēmu, skolēnu zināšanas vērtēja simts procentu skalā, ievēlēja pirmo skolēnu parlamentu un sasauca pirmo skolēnu saeimu,» atgādina I.Vilkārse, piebilstot, ka ne tikai tautas un savas dzimtas, bet arī skolas vēstures un tradīciju zināšana augsti ceļ pašapziņu, bez kā nav iedomājams patriotisms.
Katru gadu radošais darbs
Tādu – gudru, radošu, pašapzinīgu, piederīgu un «zināšanu nemierā urdošu» – skolēnu Jelgavas Spīdolas ģimnāzija allaž arī centusies veidot. Tāpēc, piemēram, ģimnāzisti, sākot no 7. klases, katru gadu izstrādā vienu pamatīgu radošo vai pētniecisko darbu, ko jaunākie skolēni aizstāv vecāku sapulces, bet vecākie audzēkņi – komisijas priekšā.
«Mūsu mērķis ir panākt, ka skolēns dara un pabeidz labu darbu. Reiz runāju ar kādu ietekmīgu darba devēju, kurš atzina, ka, izvēloties darbiniekus, svarīgas ir nevis labās atzīmes, bet tas, ko esi spējis izdarīt un panākt. Mūsu bērni pa skolas durvīm iziet ar sešiem patstāvīgi veiktiem darbiem. Tas gan prasa ļoti daudz darba no skolotājiem, piemēram, lai novadītu eksperimentus, bet ieguvums ir milzīgs. Ar šiem pētījumiem esam startējuši un ieguvuši Jauno ģeogrāfu skolas kausus un citas balvas,» gandarīta direktore, aicinot vecākus vairāk uzticēties saviem bērniem, ka viņi spēj, var un dara ar prieku, nevis salūst zem «pārpūles nastas».
Virzienu ideja attaisnojas
Atskatoties uz starp abiem salidojumiem paveikto, ģimnāzijas vadība ar prieku min, ka bez sociālo un komerczinību virziena izdevies nostiprināt arī trešo – vispārizglītojošo, kurā liels akcents likts uz tādiem priekšmetiem kā, piemēram, fizika, ķīmija, bioloģija un informātika.
«Virzienu ideja ir sevi attaisnojusi, par ko bērni raksta arī savās atsauksmēs, jo tas palīdz izvēlēties nākotnes ceļu. Cenšamies just, kāds kopumā valstī pieprasījums, lai arī skolēni to mērķtiecīgāk saprastu. Tāpēc v klases ir vairāk ar dabaszinību novirzienu. Mazajās klasēs vēlamies stiprināt «zaļo domāšanu», tāpēc esam sākuši domāt par «Mammadaba» zaļo karogu. Tāpat katru gadu rīkojam vides konferences, kas tiek veltītas kādai īpašai tēmai. Piemēram, kad runājām par dzīvo pasauli, pie mums viesojās zoodārzs ar saviem dzīvnieciņiem,» ieskicē I.Vilkārse.
Lai šos pasākumus un stundas darītu pēc iespējas dzīvas un atmiņā paliekošas, Spīdolas ģimnāzija jau vairākus gadus sadarbojas ar prestižās izglītības programmas «Iespējamā misija» skolotājiem. Tā ar skolēniem dabaszinībās strādājusi Ieva Miniča, fizikas gudrībās turpina mācīt Inguss Blaudums, bet šogad skolēnu priekšā stājusies Daiga Bukonte.
Cer uz modernu piebūvi
Lai gan vispārizglītojošajā virzienā tiek akcentētas dabaszinības, šīs programmas oficiālas reģistrācijas trūkums izrādījies vienīgais šķērslis cerībā uz valsts ģimnāzijas statusu, atstājot skolu pārdomās – birokrātiski cīnīties vai sagaidīt, ka tiks atzīts līdzšinējais veikums. Tomēr skolas lielākā sāpe ir telpu trūkums, kas ne tikai saspiež skolēnus ciešāk klasēs un koridoros un liek izvilkt saliekamos galdus, lai stundas varētu notikt arī aktu zālē, bet arī neļauj īstenot vairākas progresīvas ieceres. Piemēram, multimediju programmu, kurā, iegādājoties foto un video tehniku, ieguldīta daļa no pērn iegūtās Jelgavas pilsētas izglītības kvalitātes balvas «Zelta grauds». Tā nopelnīta arī šogad, un skolēni spriež, ka varētu iekārtot mājīgu atpūtas stūrīti vai vietu skolas parlamentam. Taču nav kur!
«Esam izzinājuši iespējas, kādas ir Jelgavā, un secinājuši, ka mums nepieciešama plaša ēka ar aktu zāli, zaļo zonu un pietiekami tuvu esošu sporta kompleksu, bet neviens īsti mums tādu nevar piedāvāt. Turklāt, domājot par skolas nākotni, tai jābūt modernai. Tāpēc, kā arī runājām ar vecākiem, – vai nebūtu prātīgāk un lētāk uzcelt labu, modernu un kvalitatīvu piebūvi ar stikla jumtu, plašām auditorijām, dabaszinību priekšmetu laboratorijām un skaistu bibliotēku? Būtu vieta arī skolas muzejam un rokdarbu stūrītim ar stellēm, kur, piemēram, pašiem darināt tautastērpu. Jau patlaban soc klases strādā ar etnogrāfiju un tautas tradīcijām. Gribam šo nacionālās kultūras virzienu attīstīt,» cerīgā nākotnes vīzijā ļauj ielūkoties Spīdolas ģimnāzijas direktore. ◆
Rāmis
