Uz «Ziņu» jautājumiem par sēklaudzēšanas aktualitātēm, normatīviem un zemnieku kontroles iespējām atbild Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Sēklu kontroles departamenta direktore Velta Evelone. – Cik zemnieku Zemgalē nodarbojas ar sēklaudzēšanu?Pagājušajā gadā Zemgalē VAAD pakalpojumi (lauku apskates un sēklu kvalitatīvo īpašību novērtēšana) sēklu kontroles jomā sniegti 34 privātpersonām un uzņēmumiem. Ar labību, lopbarības augu un kartupeļu sēklaudzēšanu un sēklu sertifikāciju Zemgalē 2011. gadā nodarbojās 19 uzņēmumu. – Vai VAAD jau pabijis arī Jāņa Vintera saimniecībā, kurā gatavojas audzēt dārzeņu sēklas? Zemnieku saimniecība «Līgo» reģistrēta Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā ar šādiem darbības veidiem: labības un lopbarības augu sēklaudzēšana, sēklu sagatavošana, saiņošana un tirgošana. Šajā saimniecībā katru gadu dienests veic sertifikācijas procesa pakalpojumus un uzraudzību pār sēklu aprites noteikumu izpildi. 2011. gadā kviešu sēkla tika audzēta 58 hektāru platībā, bet 2008. gadā – 145 hektāros.Dienesta kontrolē ir visas sēklaudzēšanas saimniecības, kuras nodarbojas ar to sugu sēklaudzēšanu, kurām jāveic sertifikācija. Attiecībā uz dārzeņu sēklaudzēšanu likumdošana paredz atšķirīgu kārtību (vienkāršotu), kad kvalitātes kontroli veic šķirnes īpašnieks vai pats sēklaudzētājs un oficiālās valsts institūcijas to tikai uzrauga. – Kā šī joma tiek regulēta? Vai jebkurš var nodarboties ar sēklaudzēšanu?Nozari regulē vairāki normatīvie akti – Sēklu un šķirņu aprites likums, attiecīgās sugu grupas sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi, Augu šķirņu aizsardzības likums.Normatīvie akti pieejami arī dienesta mājas lapā www.vaad.gov.lv. Šajos noteikumos norādītas visas prasības, kas jāievēro un jānodrošina sēklaudzētājam, – nosacījumi izsētajai sēklai, priekšaugiem, attālumiem no citiem norādītās sugas augiem, prasības šķirnes tīrībai un sagatavojamās sēklas kvalitātei.Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir izsētās sēklas kategorija jeb tās tālākas pavairošanas iespējamība. Atbilstoši esošajai sistēmai ir iespējamas iegādāties šādu kategorijas sēklas: 1) pirmsbāzes sēklas (PB) – etiķete balta ar diagonālu violetu svītru – paredzētas bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai; 2) bāzes sēklas (B) – etiķete balta – paredzētas sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai; 3) sertificētas sēklas (C) – etiķete zila – nav domātas turpmākai sēklaudzēšanai un standartsēklas (ST), kas paredzētas dārzeņu ražošanai.- Vai šajā jomā var būt kādi draudi, piemēram, ka tiks ražotas ģenētiski modificētu augu sēklas?Atbilstoši Sēklu un šķirņu aprites likuma prasībām pavairot, sertificēt un pārdot drīkst tikai tās šķirnes, kas iekļautas ES kopējos augu šķirņu katalogos. Patlaban kā ĢMO saturošas šķirnes šajos katalogos apstiprinātas 225 kukurūzas šķirnes un viena kartupeļu šķirne (‘Amflora’ – šķirne tehniskām vajadzībām ar izmainītu cietes struktūru). Pārējām sugām nav visā ES oficiāli atļautu un reģistrētu šķirņu.
