Zemnieki izstādē «Agrotehnica 2009» Hanoverē pārliecinās, ka mūsu ikgadējā «Rāmava» sevi sen jau izsmēlusi.
Pasaules lielākajā lauksaimniecības tehnikas un piederumu izstādē Hanoverē, kur 27 hallēs 320 000 kvadrātmetru platībā piedalījās 2300 uzņēmumu, vairāki desmiti pieredzējušo zemnieku no Latvijas lielāko interesi izrādīja par novitātēm biogāzes ražošanā, savukārt jaunie zemnieki nodibinājuši kontaktus ar līdzīgām organizācijām Vācijā. Var redzēt, kas pasaulē jaunsPar Latvijā ierasto pavasara un rudens izstādi «Rāmava» zemnieki un tirgotāji sen jau runājot, ka tā sevi izsmēlusi. «Par to, ka «Rāmava» savā attīstībā palikusi deviņdesmito gadu līmenī, īpaši varēja pārliecināties Hanoverē,» «Ziņām» saka biedrības «Zemnieku saeima» direktora vietas izpildītāja Maira Dzelzkalēja, kas kopā ar vairākiem biedrības darbiniekiem un arī mūspuses zemniekiem pirms nedēļas apmeklēja lauksaimniecības tehnikas izstādi Hanoverē. «Vācija nemaz nav tālu, turklāt ceļa un uzturēšanās izmaksas nav tik milzīgas,» viņa teic, ka vairāki ikgadējie «Rāmavas» dalībnieki pat izteikušies – par to naudu, kas jāmaksā vietējā izstādē, izdevīgāk būtu organizēt Latvijas zemnieku grupas braucieniem uz izstādi Vācijā, kas tur gan notiek tikai reizi divos gados. Izstādē bija pārstāvētas pasaulē lielākās firmas ar jaunākajām tehnoloģijām, jaudīgākie traktori, kombaini, sējmašīnas, miglotāji, lietota tehnika un rezerves daļas visās lauksaimniecības nozarēs. «Tā kā Latvijas tirgū nav pārstāvētas visas firmas, kas darbojas lauksaimniecībā, tur var apskatīt, kāds pašlaik vispār ir piedāvājums, un izvērtēt, ko prasīt no vietējiem tehnikas piegādātājiem,» vērtē M.Dzelzkalēja. Tāda izstāde svarīga arī tādēļ, lai mūsu zemnieki nevis lētticīgi pakļautos tirgotāju piedāvājumiem, bet gan būtu vienlīdz labi informēti, ko piedāvā pasaules uzņēmumi. Kā piemēru viņa min it kā vienkāršu graudu mitruma mērītāju. Latvijā pieejams tāds, kas paredzēts vairāk nekā 20 kultūru analizēšanai, bet mūsu zemniekiem tik profesionāls aparāts nemaz nav nepieciešams. Hanoverē varēja pārliecināties, ka ir arī ierīces, piemēram, astoņām kultūrām, turklāt maksā uz pusi lētāk nekā tās, kas pieejamas pie mums. Ne tikai skata, bet arī gādāVairākus lopkopjus ieinteresējusi šķidrmēslu izvešanas tehnika, bet vēl lielāku uzmanību saistīja jaunumi biomasas pārstrādē, ražojot biogāzi. Vācija šajā jomā ir ļoti modernizējusies, turienes firmas jau attīsta kukurūzas un citu kultūru šķirnes sēklas, kas paredzētas tikai augstvērtīgas biomasas ieguvei.Uz jautājumu, vai šajā laikā zemnieki ne vien noskata, bet arī plāno iegādāties jauno tehniku, M.Dzelzkalēja teic, ka to vislabāk parādīs decembris, kad sāksies pieteikšanās lauksaimniecības modernizācijas atbalstam. «Līdzekļu šajā atbalsta programmā piešķirts daudz, palielināta arī katrā projektā pieejamā summa, bet kā negatīvais jāmin, ka bankas vairs tā nedod kredītus, turklāt šoruden ir zema graudu iepirkuma cena,» viņa gan vērtē, ka lauksaimniekiem tehnika jāgādā tik vai tā. Tehnoloģijas apbrīno arī jaunie zemniekiLabas atsauksmes guvuši, arī septiņi jaunie zemnieki ar personīgajām mašīnām devās uz Hanoveri, stāsta biedrības «Latvijas Jauno zemnieku klubs» valdes priekšsēdētājs un jaunais zemnieks no Elejas Māris Šņickovskis. «Vēlējāmies apskatīt, kā tiek organizētas starptautiskas lauksaimniecības tehnikas izstādes pasaules līmenī, iegūt jaunus kontaktus Vācijas lielākajās lauksaimniecības organizācijās «Farmers Union» (vieno 12 000 biedru) un Niedersächsische Landjugend (Apakšsaksijas lauku jauniešu organizācija), kā arī nedaudz izrauties no darbiem bagātās ikdienas un iepazīt vāciešu kultūru, tradīcijas un ikdienas dzīvesveidu,» atklāj M.Šņickovskis. Lielākā daļa brauciena dalībnieku ir ne vien jaunie zemnieki, bet arī LLU Lauksaimniecības fakultātes studenti, piemēram, kartupeļu audzētājs Kaspars Kļaviņš no Dobeles novada, lauku tūrisma uzņēmēji Andris Pastars un Iveta Valtenberga no Iecavas. «No jaunākajām tehnoloģijām un lauksaimniecības tendencēm novērojām, ka pasaule virzās uz maksimālu tehnikas un informācijas tehnoloģiju lietošanu lauksaimniecībā, minimālu cilvēku fizisko darbu un maksimālu robotu izmantošanu jaunajā lauksaimniecības laikmetā. Nākotnes mērķis ir mazāk cilvēku uz vienu tehnikas vienību. Par to liecinājuši arī firmas «Amazone» inovāciju stendā «Roboti mijiedarbojas ar dabu» rīkotie paraugdemonstrējumi. «Redzējām traktoru ar ūdeņraža dzinēju, kas nozīmē, ka nākotnē varēsim samazināt ražošanas pašizmaksas vismaz par degvielas izdevumu tiesu, kas, it sevišķi augkopībā, ir ievērojama resursu daļa,» stāsta M.Šņickovskis.K.Kļaviņa uzmanību izstādē piesaistīja kartupeļu un ābolu šķirojamā līnija 100 000 eiro (70 280 latu) vērtībā, kas ar speciālu sensoru palīdzību spēj atšķirt šķirojamos produktus ne tikai pēc izmēra, bet arī pēc krāsas. Vācieši savu lauksaimniecības tehniku mantojuši jau vismaz trijās paaudzēs, kas nodrošina kvalitātes garantiju, kalpošanas ilgumu un mazākas tehnikas iegādes izmaksas. «Vācieši ir lieli pedanti, ļoti rūpējas par tehniku,» ievērojusi Lauksaimniecības fakultātes studente Daiga Baltiņa, kura četrus mēnešus praktizējusies saimniecībā Vācijā, kur kopa 1200 aitu.
