Šo notikumu man atstāstīja kāds vīrs, kas tagad kļuvis par augsti izglītotu, sekmīgu lauku uzņēmēju.
Šo notikumu man atstāstīja kāds vīrs, kas tagad kļuvis par augsti izglītotu, sekmīgu lauku uzņēmēju. Vidusskolas laikā viņš bija kautrīgs lauku zēns, kuram pilsētā īsti nebija kurp iet, trūka kādas nopietnākas pazīšanās. Reiz viņam gadījās kontroldarbs vācu valodā, no kura puisis tā nobijās, ka nolēma «bastot». Bet kur lai tāds laucinieks iet? Citu izeju nerazdams, viņš, atskanot zvanam, turpat klasē paslēpās skapī. Kamēr citi rakstīja kontroldarbu, «bastotājs» iemiga un neviļus izgāzās pa skapja durvīm ārā. Skolotāja, kas it kā nebija pārsteigta, nu jautāja: «Ko darīsi? Rakstīsi kontroldarbu vai iesi atpakaļ skapī?»
Ātrumā puisis izšķīrās par otro variantu, taču mācība bija pamatīga. Pirmkārt, bija dabūjis sliktu atzīmi, otrkārt, pats sevi līdz stundas beigām bija iespundējis skapī, kurā otrreiz aizmigt vairs nevarēja.
Pierakstīts no pensionētās skolotājas Ilgas Ziemeles
