Ar dziļu neizpratni izlasīju laikraksta «Zemgales Ziņas» 1999. gada 9. februāra numurā rakstu «Viktorija Ļubļinska atstāj direktora amatu», kurā rakstīts arī par Jelgavas Domes lomu šajā lietā.
Ar dziļu neizpratni izlasīju laikraksta «Zemgales Ziņas» 1999. gada 9. februāra numurā rakstu «Viktorija Ļubļinska atstāj direktora amatu», kurā rakstīts arī par Jelgavas Domes lomu šajā lietā. Nevaru saskatīt loģiku.
V.Ļubļinskas kundzi iepazinu pirms desmit gadiem Jelgavas Poļu biedrības dibināšanas laikā, kā arī ilgus gadus darbojoties tajā. Šī inteliģentā kundze vienmēr darīja to, ko uzskatīja par labu un pareizu.
Jau ilgstoši ap pašvaldības bezpeļņas uzņēmumu «Jelgavas Autobusu parks» jūtama īpatnēja gaisotne. Laikraksta slejās bija asi uzbrukumi direktorei, uz kuriem viņa vienmēr atbildēja ar faktiem un darbu. Iespējams, ka viņa arī kļūdījās. To V.Ļubļinskas kundze nenoliedz. Darbs kolektīvā ir sarežģīts, jo tas saistīts gan ar pasažieru dienas ritmu un drošību, gan arī ar kadru izvēli.
V.Ļubļinskas kundze toleranti izturējās pret dažādu tautību cilvēkiem. Viņa prata izveidot stabilu Jelgavas Autobusu parka sadarbību ar vairākām valstīm, īpaši Poliju – savu senču dzimteni –, kur starpnieki vai tulki viņai nebija vajadzīgi.
Bieži ir dzirdēts par vairāku pilsētas uzņēmumu bankrotu. V.Ļubļinskas vadītais uzņēmums pārdzīvoja reorganizāciju un pakāpeniski stabilizēja savu darbību. 1998. gadā to apmeklēja satiksmes ministrs V.Krištopans, kurš Jelgavas Autobusu parka sasniegumus novērtēja kā labākos valstī. Arī es, regulāri izmantojot uzņēmuma pakalpojumus, redzu, kā mainījušies šoferu pienākumi jaunajos apstākļos, augusi viņu stāja, bet pamatā tie ir tie paši cilvēki, kas strādāja agrāk. Parādījās daudz jauno autobusu, un visi tie kursē saskaņā ar grafiku.
Direktore atstāj aiz sevis solīdu darbu, kas nav īpaši tipiski mūsdienās. Ko atstās aiz sevis domnieki? Domāju, ka bijusī direktore atradīs sev darbu. Bet par padarīto un godprātību – paldies!
Jadviga Radziņa
P.S. Liekas, ka katram gan privātajā, gan ikdienas dzīvē nebūtu lieki atcerēties Kristus teikto Annam: «Ja es nepareizi esmu runājis, tad pierādi, ka tas bija nepareizi. Bet ja esmu runājis pareizi, ko tu mani siti?” (J. 18, 22–23).
