ES Darbalaika direktīvā ir noteikts lielāks stundu skaits nekā Latvijas Darba likumā. Vai tas nozīmē, ka pēc pievienošanās ES mums būs ilgāk jāstrādā?
ES Darbalaika direktīvā ir noteikts lielāks stundu skaits nekā Latvijas Darba likumā. Vai tas nozīmē, ka pēc pievienošanās ES mums būs ilgāk jāstrādā?
Latvijas Darba likumā, kas pieņemts 2002. gadā, ir pārņemtas gan ES darbalaika, gan arī darba aizsardzības direktīvu prasības, taču ne visas tās pie mums jau ieviestas dzīvē. Tas attiecas gan uz biroja darbinieku nodarbināšanu pie datora, gan samaksu par virsstundām, gan uz dzimumu vienlīdzību. Taču attiecībā uz darbalaika noteikšanu Latvija ES prasības ir izpildījusi ar uzviju, un pēc pievienošanās aliansei nekas nemainīsies.
ES pieņemtajā Darbalaika direktīvā noteikts, ka strādājošajiem darbalaiks katrā septiņu dienu periodā, ieskaitot virsstundas, nedrīkst pārsniegt 48 stundas. Latvijā normālais darbalaiks ir 40 stundu nedēļā, bet virsstundu skaits nedrīkst pārsniegt 48 stundas četru nedēļu periodā. Gada laikā virsstundu skaits nedrīkst pārsniegt 200 stundu.
Lai nodrošinātu visu ES pilsoņu sociālo aizsardzību, minētajā direktīvā paredzēts maksimāli pieļaujamais darbalaika ilgums, nevis precīzi nostrādājamo stundu skaits. Tātad ES nosaka maksimāli pieļaujamās 48 stundas, bet Latvijas Darba likums – vēl mazāku nedēļas maksimumu – 40 stundu.
Ieviešot ES prasības, vislielākie ieguvēji būs autovadītāji, kas garas stundas pavada ceļā. Eiropā pārguruši autovadītāji katru gadu izraisa ap 100 tūkstošiem ceļu satiksmes negadījumu. Tāpēc ES aizliedz dienā braukt ilgāk par deviņām stundām un noteic, ka kopējais autovadīšanas ilgums divās nedēļās nedrīkst pārsniegt 90 stundu, turklāt pēc katrām četrarpus stundām jābūt 45 minūšu pārtraukumam. Katru dienu jābūt vismaz 11 stundu ilgam nepārtrauktam atpūtas periodam. Šīs prasības jau tagad ietvertas Latvijas likumdošanā un ir spēkā.
Vēl nesen visiem mobilajiem strādniekiem (ieskaitot šoferus) ES ar likumu bija liegts strādāt vairāk nekā 60 stundu nedēļā. 1998. gadā pieņemtajā ES Darbalaika direktīvā ikviens šoferis, ieskaitot autobusa vadītājus, nedēļā nedrīkst strādāt ilgāk par 48 stundām, viņiem ir jābūt vismaz četru nedēļu apmaksātam atvaļinājumam. Direktīva gan pieļauj, ka var strādāt arī ilgāk, bet vienīgi ar paša šofera piekrišanu. No 2005. gada marta pat kopā ar virsstundām, kurām būs piekritis šoferis, kopējais autovadītāju darba laiks nedēļā nedrīkstēs pārsniegt 60 stundu.
