Pirms Jāņiem SIA «Agro Vita» sadarbībā ar lietuviešu firmu «Laumetris» rīkoja lauka dienas Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecībā «Jaunzemji». Tur tika demonstrēta augsnes minimālas apstrādes tehnika.
Pirms Jāņiem SIA «Agro Vita» sadarbībā ar lietuviešu firmu «Laumetris» rīkoja lauka dienas Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecībā «Jaunzemji». Tur tika demonstrēta augsnes minimālas apstrādes tehnika. Par to mūsu zemnieki interesi neslēpj.
Miglotāji, lobītājs, sējmašīna, veltņi – viss, kas saistīts ar ziemāju un vasarāju sēju – bija demonstrēšanas starta gatavībā. Bet vispirms SIA «Laumetris» direktors Jons Putna ziņkārīgos Zemgales lauksaimniekus īsi iepazīstināja ar katra agregāta «rakstura» īpašībām. Visus visvairāk interesēja lobītājs irdinātājs minimālai augsnes apstrādes tehnoloģijai. Ar šo agregātu pēc labības nokulšanas lauku loba (līdz pat 12 centimetru dziļumā) divas reizes ar septiņu līdz desmit dienu intervālu. Pēc tam «zaļā gaisma» ieslēgta sējmašīnai, jo uzart lauku vairs nav vajadzīgs. Lietuvā šādu lobītāju irdinātāju darbā pārbauda jau septiņus gadus, un tas ir sevi pamatīgi attaisnojis.
Bezaršanas sistēma Latvijā kļūst arvien populārāka. To apliecināja vairāki mūsu zemnieki, kuri speciāli tika aicināti dalīties pieredzē, jo sējas laikā strādā ar tehniku, kas nodrošina tikai minimālu augsnes apstrādi. Saulainajā dienā pasākumā piedalījās arī fermeris no ASV Juris Plēsums. Viņš pāris vārdos atklāja savu saimniekošanas veiksmes formulu: «Pie mums ASV arklu jau uzskata par muzeja eksponātu. Lielākoties visi pāriet uz bezaršanas tehnoloģiju, piemērojot to dažādiem apstākļiem. Tam ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, vajadzīgs daudz mazāk enerģijas, lai apstrādātu lauku, otrkārt, augsne ir vairāk aizsargāta. Pamanīju, ka Latvijā ir liela problēma – augsnē ir stipri zems trūdvielu sastāvs. ASV manā ap 50 gadu garajā praksē zemkopībā ģimenes saimniecībā, ko tagad pārvalda dēls, jo esmu aizgājis pensijā, arkls nav lietots kādus 25 gadus, un raža nepārtraukti palielinās. Arī darbu tā var ātrāk padarīt, un bezaršanas tehnoloģija ir labvēlīga augsnei. Esmu novērojis, ka, tā strādājot, dažkārt sējumi ir agrāk jānomiglo, bet es tomēr iesaku izmantot šo tehnoloģiju un aicinu Latvijas augkopjus pāriet uz augsnes minimālu apstrādi.» Starp citu, «Laumetris» direktors Jons Putna par bezaršanas sistēmu stāstīja, ka lobītāja irdinātāja izmantošana ievērojami samazina (pat par 30 – 40 procentiem) augsnes apstrādes izmaksas. Bija dzirdami zemnieku iebildes J.Plēsumam, ka te nav Amerika, taču ņiprais kungs pārliecinoši pamatoja, ka bez arkla tomēr var iztikt arī Latvijā.
Plēsuma kungam mazliet oponēja Vladislavs Burmistris no Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības «Vilciņi». Balstoties uz darba pieredzi, viņš klāstīja, ka neuzartā laukā sējumi jāmiglo tikpat daudz un tajā pašā laikā, kad pēc aršanas iesētie. «Pie kam pērn bez aršanas mums kvieši sadīga vienkārši izcili!» priecājas V.Burmistris.
Jau otro gadu «Laumetris» tehnikas demonstrējumi notika Jāņa Kapcjuha «Jaunzemjos». Atgādinām, ka viņš bija pirmais šīs Lietuvas tehnikas īpašnieks Latvijā. Saimnieks savu tehnikas parku papildināja ar «Laumetris» arklu un diviem kompaktoriem. Ņemot vērā SAPARD līdzekļu pieejamību, vairāk J.Kapcjuhs lietuviešu tehniku nav paguvis iegādāties. Taču rudenī «lietuviešiem» piepulcēsies jauna piekabe cukurbiešu vešanai. ««Laumetris» tehnika, ņemot vērā tās cenu, ir ļoti laba un kvalitatīva. Kaut vai kādā Eiropas Savienības valstī ražots kompaktors vien maksātu 30 000 latu, bet es nopirku par 10 000 latu. Tagad skatījos, ka pēc jaunajām cenām tas maksā 12 000 latu. Ļoti pieņemama cena – trīs reizes lētāk! Tie visi agregāti praktiski ir ārzemju varianti, tikai lietuviešu izpildījumā. Zinu, ka mūsu rajona zemnieki uz «Laumetris» tehniku sāk raudzīties aizvien optimistiskāk un kaimiņvalsts firmas tehnikas imports Latvijā ir krietni pieaudzis. Tagad jau ir pieteiktas trīs sējmašīnas, kuru cena ir 12 000 latu, bet, piemēram, tik ļoti līdzīgajai «Waderstadt» sējmašīnai – 38 000 latu. Starpība ir vienreizīga! Un cilvēki, skatoties pēc naudas maciņa biezuma, iegādājas optimālāko variantu,» stāstīja J.Kapcjuhs. Uz jautājumu, vai šis lauksaimniekiem ir labs gads, viņš atbildēja, ka ne visai, jo ziemāji esot vārgulīgi. Sausā rudens un marta salnu dēļ labība ir «izkritusi», bet – «nav ko raudāt, jāstrādā!»
