Jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš pieļāvis, ka varētu nākt klajā ar vairākiem praktiskiem priekšlikumiem likumdošanā. Viens no pirmajiem, pēc viņa teiktā, varētu būt novadu reformas pārskatīšana un bijušo rajonu atjaunošana, rakstīja «Neatkarīgā Rīta Avīze».
Inta Savicka, Jelgavas novada Domes deputāte, bijusī Jelgavas rajona Padomes priekšsēdētāja:Nezinu, ko Andris Bērziņš īsti domājis ar savu ieceri – vai atjaunot vecās rajonu un pagastu padomes? Nezinu, vai jaunajam prezidentam ar pagastiem maz bijusi saskare un vai viņš zina, ko dara pašvaldības. Minētos viņa izteicienus vērtēju kā pārsteidzīgus. Tas nebūtu pirmais un svarīgākais darbs, kas darāms Valsts prezidentam. Šovasar aprit divi gadi, kopš pašvaldības strādā jaunajā novadu sistēmā. Tas ir tikai sākums, tādēļ būtu jāļauj novadiem iestrādāties. Skaidrs, ka daudz kas jāuzlabo, jo ar laiku parādās trūkumi un pilnveidojamas lietas. Pati galvenā sāpe ir tā, ka līdz ar novadu izveidi pašvaldības attālinājušās no to iedzīvotājiem. Kādreiz cilvēks varēja jebkurā laikā ieskriet pagastā un atrisināt visus interesējošos jautājumus. Redzot, ka logos deg gaismiņa, varēja tikt pagastmājā pie speciālistiem, risināt problēmas, bet tagad tas viss ir tālu. Cilvēks palicis novārtā. Patlaban īsti nav skaidrs, kas pagastos kam pakļauts, pēc kādām sistēmām pagastu pārvaldes saņem līdzekļus. Rodas iespaids, ka novadu izveide nekādu ekonomiju nav devusi. Tieši pretēji – administrācijas uzturēšanai jātērē vairāk, jo pagastos darbinieku gandrīz tikpat, cik pirms reformas, bet būtiski uzblīdis centrālais aparāts. Jānis Vīgants, Ozolnieku novada Domes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Sidrabenes pagasta Padomes priekšsēdētājs:Lai vērtētu jaunā prezidenta ieceres kaut ko mainīt pašreizējā novadu sistēmā, būtu jāzina, ko viņš īsti grib panākt, kur saskata problēmas. Piekrītu, ka reforma ne visur bijusi veiksmīga. Ir novadi, piemēram, mūsu, kur viss sanācis, tāpēc kaut ko mainīt nebūtu labi. Galvenais rādītājs ir cilvēki, kuru labā strādājam. Viņu apmierinātībai ar dzīvi novadā jābūt galvenajam pārmaiņu nepieciešamības kritērijam. Sidrabenes pagasta gadījumā tā bija iedzīvotāju vēlme iekļauties Ozolnieku novadā. Nejūtamies atstumti. Varbūt dzīves līmenis nav tas labākais, bet nav arī sliktākais valstī. No iekļaušanās novadā esam lielāki ieguvēji nekā zaudētāji, turklāt Ozolnieki mūs uzskata par savējiem. Drīzāk prezidentam būtu jāvērtē, kā ES un nacionālie līdzekļi nonāk līdz pašvaldībām. Bieži vien liekas, ka tā nauda kaut kur nogulst. Neesmu arī pārliecināts, ka kaut ko lietderīgu dotu apriņķu izveide. Jo vairāk starpposmu, jo vairāk līdzekļu aiziet administrēšanai. Sistēma kļūst smagnēja, aug birokrātiskais aparāts, katra institūcija grib kontrolēt, iejaukties pašvaldību darbā, tādējādi vājinot pašvaldību patstāvību. Edgars Zalāns, Saeimas deputāts (Tautas partija), bijušais pašvaldību lietu ministrs:Ceru, ka Valsts prezidents izvērsīs tēmu par izmaiņām teritoriālajā reformā, jo pagaidām nav īsti skaidrs, ko viņš ar to bija domājis. Savulaik ar likumu noteicām, ka sākotnēji tiks izveidoti novadi, bet tam sekos apriņķu izveide. Mana ideja bija – visu, ko dara rajonu padomes, nodot «uz leju» vietējām novadu pašvaldībām. Savukārt jaunizveidotie pieci apriņķi pārņemtu daļu valsts funkciju – tiem būtu vara, nauda un atbildība. Ja prezidents domājis, ka jāpabeidz likumā noteiktais saistībā ar apriņķu izveidi, šī doma ir apsveicama, un esmu gatavs piedalīties diskusijās ar prezidentu par to, kā to izdarīt. Līdz ar apriņķu izveidi tajos iekļautu arī tagadējos piecus plānošanas reģionus, kas tika nodibināti, lai apgūtu līdzekļus. Esmu pārliecināts, ka, dalot naudu apriņķu līmenī, tā tiktu izlietota nevis pēc politiskajām simpātijām un ietekmes, bet gan pēc tā, kam attīstība tiešām ir nepieciešama. Tādējādi valsts attīstība būtu līdzsvarota. Tomēr, ja A.Bērziņš ar saviem izteikumiem domājis ko mainīt tagadējā novadu sistēmā, piemēram, mazos apvienot un veidot lielākus, tas nebūtu pareizi. Pirmkārt, likums paredz, ka tālāka apvienošanās notiks labprātīgi, nevis piespiedu kārtā. Otrkārt, jaunizveidotajiem novadiem vajadzētu ļaut nostrādāt visus četrus gadus un tikai tad vērtēt plusus un mīnusus. Pusceļā šo sistēmu mainīt nebūtu labi.
