Šonedēļ apstiprinātās valdības deklarācijā pēc Zatlera Reformu partijas un tās izglītības ministra Roberta Ķīļa iniciatīvas iekļauta apņemšanās izstrādāt «priekšnoteikumus pārejai uz obligātu vidējo – vispārējo vai profesionālo – izglītību». Valdība paredzējusi izstrādāt arī priekšnoteikumus mācību sākšanai 1. klasē no sešu gadu vecuma, paredzot saglabāt 12 gadu vidējo vispārējo izglītību.
Alfrēds Holsts, bijušais 6. vidusskolas direktors Izglītībā neko nevajadzētu mainīt ar steigu. Pirms teikt «jā» vai «nē» obligātai vidējai izglītībai, nepieciešams pamatīgāk izsvērt, kādi ir apstākļi reformas īstenošanai, ko domā jaunieši un vai viņi grib beigt vidusskolu. Savulaik mēs jau pasteidzāmies ar 12 klašu ieviešanu vidusskolā (līdz 1992. gadam Latvijā latviešu vidusskolās mācījās 11, bet krievu – 10 gadu – red.). Dzīve rāda, ka pārāk ilgi liekam jaunietim mācīties vidusskolā. Ja vēl vidējā izglītība tiks prasīta obligāti, to panākt būs diezgan problemātiski. Taču runāt par vidējās izglītības nepieciešamību, ieteikt skolēniem mācīties, protams, vajadzētu vai ik dienu. Padomju laikā jau pastāvēja prasība par obligāto vidējo izglītību, taču ne katram skolēnam bija pa spēkam skolu beigt, kā pienākas. Tolaik vājākos sūtījām uz arodvidusskolām, jaunieši ieguva profesiju un varēja pilnvērtīgi dzīvot. Aleksandrs Lazarevs, Amatu vidusskolas direktora vietnieks:Ideja par vispārējo vidējo izglītību, protams, ir laba. Taču mūsdienās tā nav īstenojama, jo diezgan liela skolēnu daļa «nepavilks» vidusskolas programmu. Īpaši grūti daudziem iet matemātikā un citos eksaktajos priekšmetos. Pirms gadiem trīsdesmit, kad pastāvēja prasība par obligāto vidējo izglītību, pirmajā kursā no apmēram trīsdesmit vienas grupas audzēkņiem, matemātikā nesekmīgi bija divi trīs. Šodien tādu ir apmēram puse, turklāt negatīvā tendence turpinās. Ar laiku daļai audzēkņu, kas bija nesekmīgi pirmajā kursā, rodas motivācija mācīties un viņi apgūst ne tikai profesionālo, bet arī vispārējās vidējās izglītības programmu, kas mūsu skolā ir četrgadīga. Tomēr daļa audzēkņu tā arī paliek bez vidusskolas diploma. Andris Drēska, SIA «Aleja D» direktors:Cilvēks ar pamatizglītību dzīvē nekur tālu netiks, bet arī ar vidusskolas diplomu darba tirgū kaut ko vairāk par palīgstrādnieka darbu atrast būs grūti. Pamatizglītībai vismaz profesijai klāt ir jābūt, bet nedomāju, ka vēl kā obligātu vajadzētu «kabināt» vidusskolu. Kas gribēs strādāt, gribēs arī mācīties. Pats savulaik mācījos arodskolā, kur vidusskolas mācību priekšmetus apguvu tikai pirmajos divos kursos – man pietika, jo biju centīgs audzēknis un pēc arodskolas iestāties augstskolā nebija problēmu. Ar dēlu ir līdzīgi – viņš mācās Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā un līdztekus vidusskolas priekšmetiem apgūst arī profesiju. Vai ar to pietiks, lai iestātos augstskolā, redzēsim, bet, ja gribēs mācīties, iestāsies. Es drīzāk esmu par obligātu profesionālo izglītību pēc pamatskolas, lai tad, ja netiek augstskolā, var strādāt profesijā.
