Ināra, invalīde: Jā, atceros gan, bet tā bija neveiksmīga, jo izrādījās, ka alkohols stiprāks par mīlestību.
Ināra, invalīde:
Jā, atceros gan, bet tā bija neveiksmīga, jo izrādījās, ka alkohols stiprāks par mīlestību.
Sandra Cīrule, pirmsskolas skolotāja:
Jā, atceros, bet no tās palikušas tikai atmiņas. Tomēr labi, ka tās ir pozitīvas.
Ginta, auklē bērniņu:
Tas bija trešajā klasē, un es braucu ciemos pie vecmāmiņas. Tur arī viņš dzīvoja, bet, tā kā tas bija tālu, viss pajuka.
Kristaps, students:
Nē, nezinu, neatceros… Bet tomēr laikam ap 16 gadiem bija gan. Par to man palikušas mīļas atmiņas.
Mārtiņš, invalīds:
Protams, ka atceros. Tas bija Kalnciemā tā saucamajos tīņa gados, bet iznāca lielas ziepes. Pēc gadiem atkal tikāmies slimnīcā. Viņa bija ar mieru šķirties no sava vīra, taču es nepiekritu.