Latvijas sabiedrību var apsveikt ar kārtējā «epohālā» posma noslēgšanos. Proti, otrdien par 35,7 miljoniem latu tika pārdots 51% valstij līdz šim piederējušo «Latvijas kuģniecības» akciju.
Latvijas sabiedrību var apsveikt ar kārtējā «epohālā» posma noslēgšanos. Proti, otrdien par 35,7 miljoniem latu tika pārdots 51% valstij līdz šim piederējušo «Latvijas kuģniecības» («LK») akciju. Pēc leģendārajām «LK» privatizācijas neveiksmēm un vairākkārtējas šā uzņēmuma privatizācijas torpedēšanas no politiķu puses šo ziņu laikam nevar novērtēt citādi kā par labu, lai arī ir vairāki apstākļi, kas samazina valdības un Privatizācijas aģentūras (PA) panākumus kuģniecības privatizācijā.
Pilnīgākas ainas labad laikam der sākt ar to, ka Latvijas Pirmās partijas (LPP) valdes loceklis, bijušais ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers ir nācis klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim jāatkāpjas no amata un viņš darīšot visu, lai šis viedoklis gūtu atbalstu valdības koalīcijā un Saeimā. A.Šlesers apšauba valsts ieguvumu no «LK» akciju pārdošanas par naudu, kā galveno iemeslu minot to, ka akcijas iegādājusies arī a/s «Ventspils nafta» («VN»), kurā valstij joprojām pieder 43,62% akciju. Savukārt «VN» paziņojusi, ka tās lēmums par «LK» akciju iegādi esot saistīts ar uzņēmuma darbības risku palielināšanos, saasinoties konkurencei, un mērķi diversificēt naftas tranzīta biznesa risku. Atgādināsim, ka, piedaloties PA rīkotajā «LK» akciju izsolē vietējā tirgū par naudu, «VN» ieguvusi 62 658 600 «LK» akciju jeb 31,33% no uzņēmuma pamatkapitāla.
Iepriekšminētā informācija vedina domāt par vairākām lietām. Pirmkārt, līdz ar šādām LPP pārstāvja aktivitātēm zūd skaidrība par to, vai LPP ir gatava arī turpmāk atbalstīt Andra Bērziņa valdību un tās ministrus, starp kuriem ir arī divi LPP biedri – Jānis Krūmiņš un Ingrīda Labucka. Otrkārt, «VN» dalību «LK» akciju izsolē laikam tiešām nevajadzētu uzskatīt par milzu panākumu, jo visai ticams izskatās pieņēmums, ka minētais Ventspils uzņēmums šo «LK» akciju daļu patiesībā iegādājies tālākpārdošanai – tikai jau par citu cenu, kas neizslēdz iespēju «VN» akcionāriem iebāzt kabatā starpību starp summu, kādu par kuģniecības akcijām maksās «VN», un summu, par kādu tā var pārdot savu akciju paketi. Un tieši, «VN» pārdodot tālāk «LK» akcijas, var atklāties kuģniecības akciju patiesā cena, kas ļaus izdarīt secinājumus arī par to, vai šī cena ir bijusi pietiekami augsta. Katrā ziņā pagaidām, šķiet, nav pamata uzskatīt, ka «LK» akciju kontrolpakete ir nonākusi kāda viena ārvalstu stratēģiskā investora rokās, kas vēl pirms kāda laika tika uzskatīts teju vai par svarīgāko «LK» privatizācijas mērķi. Tāpēc paredzams, ka mēs vēl kļūsim liecinieki darījumiem ar ievērojamām «LK» akciju paketēm. Šādas aizdomas vēl vairāk pastiprina apstāklis, ka joprojām nav zināmi tie «LK» akciju īpašnieki, kas tās iegādājās publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem. Domājams, nebūs nepieciešams vairāk par vienu mēnesi, lai arī sabiedrībai kļūtu skaidrs, kas ir kas un «kas aiz kā stāv». Par vienu no indikatoriem var uzskatīt arī daudzkārt dzirdētās prognozes par iespējamo «LK» prezidenta Andra Kļaviņa nomaiņu ar kādu citu, jaunajiem kuģniecības īpašniekiem tīkamāku figūru. Taču nesteigsimies notikumiem priekšā, to visu mēs vēl redzēsim.
Uzkrītoši ir tas, ka visi aģentūras LETA aptaujātie Saeimas politiķi atšķirībā no LPP pārstāvja A.Šlesera uzskata «LK» akciju pārdošanu par likumīgu un ka prasībai par ekonomikas ministra A.Kalvīša demisiju nav pievienojies ne tikai neviens no koalīcijas partneriem, bet arī opozīcijā esošās LSDSP un «PCTVL», kurām, loģiski ņemot, vajadzēja atbalstīt A.Šlesera prasību, lai pirms vēlēšanām celtu savus reitingus. Bet te laikam darbojas mazliet cita loģika.
Tas liecina tikai par to, ka zināmā mērā nenoliedzama ir tā dēvētā Ventspils uzņēmumu grupējuma ietekme gan uz valdošajām, gan arī uz Saeimas opozīcijas partijām, kas kopīgiem spēkiem bija radījušas tādus «LK» privatizācijas noteikumus, lai tā notiktu pa prātam uzņēmējiem, kuru rokās nu ir nonācis, maigi sakot, prāvs šā valstiski svarīgā uzņēmuma akciju žūksnis. Situācijas skaidrībai būtu ļoti interesanti uzzināt, kāda «starptautiska klienta» uzdevumā starptautiskajā laidienā 39 342 100 «LK» akcijas jeb 19,67% no kuģniecības pamatkapitāla iegādājusies Igaunijas «Hansapank», kas otrdienas izsolē izrādījusies otrais lielākais pircējs. Un pavisam nav izslēgts, ka minētās bankas pagaidām nezināmajam klientam varētu būt zināma saistība ar «VN» vai arī ar tiem «LK» akciju īpašniekiem, kuri par tādiem kļuvuši kuģniecības akciju publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem. Ja tas izrādīsies Latvijas rezidents un viņa rokās atradīsies vairāk par 50% akciju, pastāv liela iespējamība, ka līdz minētā uzņēmuma akciju kontrolpaketes pārdošanai kādam ārvalstu investoram nebūs ilgi jāgaida. Taču, kā tika teikts iepriekš, laiks rādīs.
Vēl viena labā ziņa ir tā, ka, par spīti samērā šaubīgai valsts interešu aizstāvībai, lielo uzņēmumu privatizācija mūsu valstī tomēr sāk pietuvoties finālam, kas rada pamatu optimistiskām cerībām, ka drīz vairs nebūs ko privatizēt un valstī varēs attīstīties normāla uzņēmējdarbība. Starp citu, der atcerēties – kāda, it īpaši liela, uzņēmuma iegūšana īpašumā vēl neko nenozīmē. Uzņēmums jāmāk noturēt virs ūdens. Kādas ASV bāzētas multinacionālas kompānijas auditors pirms kāda laika nāca klajā ar paziņojumu, ka privatizēts uzņēmums, kas 15 – 20 gadu nav veiksmīgi noturējies virs ūdens un attīstījies, tāds «mikimaušu» uzņēmums vien esot. Vai «LK» nonāks nopietnāku tirgus dalībnieku rokās?
