Liels bija mans pārsteigums, kad 31. maijā tirdzniecības centrā «Arka» Jelgavā, Pasta ielā pēc plkst.22 man tika laipni atteikts pārdot bezalkoholisko alu «Sokol».
Liels bija mans pārsteigums, kad 31. maijā tirdzniecības centrā “Arka” Jelgavā, Pasta ielā pēc plkst.22 man tika laipni atteikts pārdot bezalkoholisko alu “Sokol”. Arguments – kaut kas viņiem esot teicis, ja nosaukumā ir vārds alus un piedevām šis “alus” satur 0,5% alkohola, tad to pēc pulksten 22 nedrīkst pārdot, jo tas esot alkoholiskais dzēriens. Uz tādu pirmatklājumu gan neko neteicu, bet, stulbi pasmaidījis, sāku rēķināt, cik spaiņus šā dzēriena vai, piemēram, kefīra (kurā arī it kā esot alkohols) man vajadzētu izdzert, lai, ja ne apreibtu, tad vismaz dabūtu “vieglas” kājas. Mājas lapā www.likumi.lv mēģināju atrast kaut mazāko norādi, kurus dzērienus uzskatīt par alkoholiskiem, kurus par bezalkoholiskiem, bet skaidrībā netiku, jo šāda traktējuma tur, šķiet, vispār nav. Reiz lasīju anekdoti, kurā uz pacienta jautājumu par viņam piemītošu kaiti ārsts atbild šādi: “Jums ir daudz brīva laika.” Tā vien šķiet, ka mūsu likumu autoriem un to izpildītājiem ir ļoooti daudz brīva laika (vai arī zems IQ, kā tagad iegājies teikt), jo svarīgāku risināmu jautājumu vairs nav.
Parasti gan uz bezalkoholiskā alus iepakojuma tiek rakstīts, ka alkohola saturs ir ne vairāk kā 0,5%. Teorētiski tas tur varētu arī nebūt… Tikpat labi uz etiķetes varētu rakstīt “Bezalkoholiskais kvass” ar alkohola saturu ne vairāk kā 0,5% (gan jau arī kvasā ir kāds neliels procentiņš!) un aizliegt to tirgot!
Ar cieņu, Āris Kokts
