Mājražotāju kūpinājumus apdraud Eiropas Komisijas gaļas un zivju kūpināšanas jaunās normas; «Rīgas miesnieka» Jelgavā ražotie produkti «droši» jau pašlaik
Briseles noteiktie ierobežojumi gaļas kūpināšanā, lemjot ar 1. septembri izslaucīt Latvijas pircēju iecienītos kūpinātos gaļas izstrādājumus no veikalu plauktiem, ir nāves spriedums daudziem mājražotājiem, vērtē Jānis Dāvids, Zemgales saimnieku un amatnieku biedrības «Pārtikas amatnieki» valdes priekšsēdētājs un SIA «Svētes maize» īpašnieks.
«Normas attiecas tieši uz tradicionālās kūpināšanas metodēm un produktiem. Vai tā būtu cauraugusi gaļa vai šķiņķis – ikvienu gaļas veidu kūpinot ar malku, uzkarstot taukvielām, veidojas benzopirēns un citas vielas. Pašlaik norma ir pieci mikrogrami benzopirēna uz kilogramu kūpinātās gaļas, bet no 1. septembra – tikai divi mikrogrami. Lai to panāktu, gaļa vispirms ir termiski jāapstrādā vārot un pēc tam, lai iegūtu dūmu garšu, jāpievieno dažādas ķīmiski sintezētas piedevas, tā saucamās e vielas. Mūsu garšas kārpiņām pierasto kūpinājuma garšu tā iegūt nevarēs,» satraukts ir J.Dāvids.
Viņš stāsta, ka lielā daļā Eiropas nepazīst mājās žāvētu gaļu un, ierobežojot kūpināšanu, «tiek iznīcināts tradicionālais produkts, gadsimtiem vecā gaļas kultūras ēšana, kas ir latviešu neatņemama dzīves sastāvdaļa. Mums mēģina uzspiest, ka visiem Eiropā jāēd vienādi, neņemot vērā tautas tradīcijas».
Uzspiež Eiropā ēst vienādi
Mājas kūpinājumiem jākļūst par Latvijas nacionālo ēdienu tāpat kā, piemēram, tradicionālie sklandrauši, lai saglabātu kūpinātas gaļas tirdzniecības iespējas Latvijā, pieļauj J.Dāvids. Šonedēļ tikšanās laikā ar ražotājiem zemkopības ministrs Jānis Dūklavs solījis panākt, lai normas netiktu pieņemtas vai vismaz tiktu atliktas. «Lielākā daļa mazo ražotāju un mājražotāju līdz šim nav veikuši analīzes, jo nav bijusi tāda prasība, līdz ar to pat nav īstas skaidrības, kāda ir benzopirēna koncentrācija ar malku kūpinātai gaļai un tās izstrādājumiem,» atzīmē J.Dāvids. Jelgavas apkaimē esot cilvēki, kas ar kūpinājumiem apgādā savu ģimeni, bet nekūpina komerciāliem nolūkiem.
«Ap 35 procentiem no gaļas produktu klāsta lielveikalos ir kūpinājumi. Savukārt mājražotājiem tie ir simt procenti, bet līdz ar normu pieņemšanu gaļas kūpināšana mājas apstākļos tiek vienkārši izslēgta. Ir tādas saimniecības, kurās tas ir vienīgais iztikas avots, turklāt «apakšā» ir darbaspēks un nodokļi. Tad jau rupjmaize arī būs jāaizliedz, jo tās garozā ir sacepušies ogļhidrāti.»
Par šprotēm iestājās skaļāk
Regulu pieņēma jau 2011. gadā, kad pret to skaļi iebilda šprotu ražotāji, savukārt daudzi mājražotāji par plānotajām izmaiņām un trīs gadu pārejas periodu pat neuzzināja, uzskata J.Dāvids. «Tolaik vēl nebija nevienas mājražotāju apvienības, kas varētu profesionāli skatīties uz likumdošanas izmaiņām un reaģēt, līdz mazajiem ražotājiem šāda informācija nenonāca. Viņi ir aizņemti ar kūpināšanu, nevis Eiropas regulu pētīšanu. Turklāt arī no Pārtikas un veterinārā dienesta šo trīs gadu laikā neesam saņēmuši informāciju, ka būtu jāgatavojas izmaiņām.»
Tradicionāli gaļu kūpina ar alkšņa dūmiem, bet var izmantot arī ābeles malku, tādējādi iegūstot gaišāku gaļu. J.Dāvids nespējot iedomāties, tieši kā PVD noteiktu kaitīgo vielu koncentrāciju kūpinājumos.
Savukārt Latvijā lielākā gaļas pārstrādes uzņēmuma «Rīgas miesnieks» izpilddirektors Janeks Kalbins «Ziņām» stāsta, ka uzņēmuma ražotne, kas atrodas Jelgavā agrākā Gaļas kombināta teritorijā, līdz ar jaunajām Briseles normām nepieklusīs. Normu stāšanās spēkā ražošanas procesu un apjomu neietekmēs, jo jau pašlaik notiekot rūpīga benozpirēna un citu vielu klātbūtnes kontrole kūpinātajos produktos, tie «ir droši un jau iekļaujas ES noteiktajā atļautajā līmenī», norāda J.Kolbins. ◆
