Nu ko, automašīnās braucošā brālība! Jaunus ceļus mums šogad sola! Kā nekā – valsts nodevu par transporta līdzekļiem paaugstināja, lai būtu «piķis», par ko «tēva jostu» taisīt.
Nu ko, automašīnās braucošā brālība! Jaunus ceļus mums šogad sola! Kā nekā – valsts nodevu par transporta līdzekļiem paaugstināja, lai būtu «piķis», par ko «tēva jostu» taisīt. Šādā veidā valstskungi cer šogad salasīt divus miljonus «lašu». Nu tad parēķināsim, cik garu jauno ceļu tad pēc gada varam no viņiem pieprasīt!
Aprēķiniem ņemsim par pamatu aptuvenu, «vidējo» cenrādi. Tonna ceļa seguma materiāla maksā no piecpadsmit līdz divdesmit pieciem latiem, taču dārgākais saskaņā ar Latvijas Autoceļu direkcijas amatpersonas skaidrojumu tiek izmantots tikai ļoti noslogotu ceļu būvei (piemēram, Pierīgā). Tātad var uzskatīt, ka vidējā cena ir Ls 20. Darba izmaksas saskaņā ar tās pašas amatpersonas teikto ir trīs lati kvadrātmetrā, un kvadrātmetra noklāšanai četru centimetru biezumā nepieciešami simts kilogrami asfaltbetona. Viss? Protams, nē. No ceļu būvei piešķirtās naudas «savu daļu» valsts grib paņemt atpakaļ. PVN veidā.
Tas nu tā. Republikas nozīmes ceļa (kā Rīga – Ventspils) platums ir aptuveni 7,5 metri, tātad kilometru gara ceļa posma kopplatība ir septiņi tūkstoši piecsimt kvadrātmetru. Aptuveni rēķinot, kvadrātmetra ceļa seguma izmaksas ir apmēram seši lati, līdz ar to kilometru gara ceļa posma noasfaltēšanai būs nepieciešami četrdesmit pieci tūkstoši latu. Tātad par iekasētajiem diviem miljoniem latu var noklāt vairāk nekā četrdesmit kilometru ceļa. Bet, ja šie divi miljoni tiks novirzīti bedru lāpīšanai (efekts no šā darba parasti diemžēl ir īslaicīgs, bet līdz vēlēšanām varētu «izvilkt»), tad gan būs ziepes, jo tur darba izmaksas varot sasniegt pat desmit latu uz kvadrātmetru (bez PVN).
Ja ņem vērā, ka apjomīgu ceļu būvniecības darbu veikšanai Latvijas Autoceļu direkcija rīko izsoles, teorētiski ceļu būves tāmei vajadzētu vēl zemākai. Vai tiešām šā gada beigās mums būs papildus četrdesmit kilometru «autobāņa»?
P.S. Vispār jau šī «nodevu» sistēma ir, svešvalodā sakot, «obidna» pašos pamatos – tās apmēru nosaka, pamatojoties uz transporta līdzekļa pilno masu, taču – cik kilometru gadā katrs privātais auto veic, «būdams» pilnā masā? Starp citu, vidējais pasažieru skaits viena auto braucienā ir 1,2.
P.P.S. Ko tad, ja zināms mazbraucēju slānis jauno nodevu nemaksās? Katram skaidrs, ka, piemēram, pensionāram, kurš gadā ar savu mašīnīti izbrauc pāris reižu, izdevīgāk ir maksāt sodu par to, ka nav apskates. Tad jaunie četrdesmit kilometri ceļa paliks vien sapnis.
