Gribētu pateikt paldies visām organizācijām, politiskajām partijām un cilvēkiem, kas iesaistījās parakstu vākšanas aģitācijā par Enerģētikas likuma izmaiņām, lai varētu saglabāt «Latvenergo» valsts īpašumā.
Gribētu pateikt paldies visām organizācijām, politiskajām partijām un cilvēkiem, kas iesaistījās parakstu vākšanas aģitācijā par Enerģētikas likuma izmaiņām, lai varētu saglabāt «Latvenergo» valsts īpašumā. Darbs nav bijis veltīgs.
Politiķu atbildes reakcija bija diezgan skaidri paredzama. Viņi izmisīgi meklēja variantus, kā apiet vairāk nekā 307 000 vēlētāju parakstīto likumprojektu. Tas tika nežēlīgi kritizēts, piesauktas it kā tur atrodamās kļūdas, piedāvāti (gatavoti) alternatīvi Enerģētikas likuma grozījumi, kas nu būšot tie pareizākie un labākie. Taktika tā pati – labi pārbaudītā vecā (ar izdomu mūsu politiķiem tā pavāji).
Valdošā elite nevar (negrib) saprast, kāpēc tik daudz cilvēku atbalstījuši šo likumprojektu. Atbilde – gaužām vienkārša. Pārāk daudz cilvēku zaudējuši TICĪBU mūsu valsts varas institūciju un to pārstāvju darbībai. Līdzšinējā pieredze diemžēl apstiprina, ka tas nav bez pamata.
Savu darba pienākumu dēļ cenšos sevišķi rūpīgi sekot līdzi visai iespējamai informācijai par «Latvenergo». Sen jau esmu pārstājis brīnīties un šausmināties par demagoģiju, puspatiesībām un klajiem meliem, ko atļaujas liela daļa politiķu un amatpersonu.
Jūsu vērtējumam piedāvāju pavisam nelielu manu apgalvojumu ilustrāciju. Salīdziniet paši!
28. jūlija laikraksts «Latvijas Vēstnesis» nr.28 (154) ir publicējis cienījamā Jāņa Nagļa kunga komentārus par Saeimā iesniegto likumprojektu:
«Tajā pašā laikā PA juristi pamatīgi izanalizējuši sagatavoto likumprojekta jauno redakciju, kas paredz Daugavas hidroelektrostaciju un augstsprieguma pārvades tīklu nodošanu «Latvenergo» īpašumā un pieļauj uzņēmuma akciju ieķīlāšanu.»
«..turklāt netiek aizliegta objektu nodošana īpašumā «trešajām personām».»
«.. savukārt piedāvātajā projektā šos objektus paredz ieķīlāt un vēlāk nodot tā saucamajām «trešajām personām».»
Noliksim priekšā vēlētāju atbalstīto projektu un mēģināsim tur sameklēt šo apgalvojumu pamatojumu.
Citāts no Saeimā iesniegtā likumprojekta «Grozījumi Enerģētikas likumā»:
«20. pants (1). Akciju sabiedrība «Latvenergo» ir vienots energoapgādes uzņēmums. Akciju sabiedrības «Latvenergo» īpašumā esošās Daugavas hidroelektrostacijas, termoelektrocentrāles, elektroenerģijas pārvades, sadales un telekomunikāciju tīkli un iekārtas ir valsts nozīmes stratēģiskie energoapgādes objekti. Tos ne kopā, ne atsevišķi nevar nodot valdījumā vai īpašumā trešajām personām, ne arī izmantot kā ķīlu kredītu vai citu saistību nodrošināšanai.»
Kā redzat, Nagļa kunga apgalvojumi ir lielā pretrunā ar faktisko likumprojekta tekstu (2):
«Kā valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts akciju sabiedrība «Latvenergo» nav privatizējama. Visas akciju sabiedrības «Latvenergo» akcijas pieder valstij.»
Jautājums – kas ir uzņēmuma un tā mantas īpašnieks, ja visas akcijas pieder valstij?
Diemžēl šādā pašā ticamības pakāpē ir ļoti liela informācijas daļa, kas nāk no atbildīgām (gribētos teikt – bezatbildīgām) valsts amatpersonām un politiķiem. Vai gan pēc tam jābrīnās, ka cilvēki zaudē ticību valsts pārvaldes struktūrām? (Apstiprinājums tam ir socioloģiskajās aptaujās.)
Viedokļa radīšana sabiedrībā par to, ka «Latvenergo» ir valsts valstī, kas dara, kā tai ienāk prātā, ir galīgs absurds. «Latvenergo» ir valsts uzņēmumus, kura darbību vada, uzrauga un par to saņem algu (gribētos, lai arī uzņemtos kādu atbildību) valsts institūciju nozīmētas personas.
Saeimā iesniegtais likumprojekts bieži tiek dēvēts par sociāldemokrātu izstrādātu, un tiek kritizēta tā kvalitāte. Taču šo likumprojektu rūpīgi izstrādāja enerģētiķu arodorganizāciju vadītāji, konsultējoties ar daudziem vadošiem ekonomistiem, juristiem un zinātniekiem.
Gribētos cerēt, ka politikas darboņiem neizdosies kārtējo reizi piemuļķot cilvēkus. Vienīgi no mums pašiem atkarīgs, kāda būs mūsu dzīve. Ja to ļausim izlemt tikai politiķiem (diemžēl ne vienmēr godprātīgiem), nekas daudz labāks par šodienas stāvokli mūs negaida.
