Pērnā gada otrajā pusē Latvijas cūkaudzētājus pamazītēm sāka nomākt arvien drūmākas nojautas un domas par to, ka kaut kas nav kārtībā.
Pērnā gada otrajā pusē Latvijas cūkaudzētājus pamazītēm sāka nomākt arvien drūmākas nojautas un domas par to, ka kaut kas nav kārtībā. Iepirkuma cenas pašmāju audzētajai cūkgaļai pamazītēm ruka. Tādēļ vasaras vidū Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs (VITAB) pieņēma lēmumu sākt iekšējā tirgus aizsardzības pārbaudi, pievēršoties tieši cūkgaļas importam. Tolaik biroja rīcībā bija vēl nepārbaudīti dati par dažu valstu lēmumiem subsidēt savus cūkgaļas ražotājus. Tomēr pārbaudēs līdz 2002. gada 30. jūlijam netika atrasts, ka palielinātais cūkgaļas imports būtu nodarījis būtiskus zaudējumus pašmāju ražotājiem.
Cik zaudēja cūkaudzētāji
Situāciju saasināja tas, ka Latvijas cūku audzētāji rudenī sāka izjust cūkgaļas cenu pazemināšanos. Jau otro reizi gada laikā! Gaļas cena oktobra beigās bija zemāka nekā ražošanas pašizmaksa, un mēnesī gaļas cenu kritums bija daudz būtiskāks nekā gada sākumā. Pēc Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) apkopotajiem datiem, cūkgaļas iepirkuma cena septembrī par kilogramu gaļas bija 74 santīmi, bet decembra sākumā noslīdēja jau līdz 52 santīmiem. Kā saka paši cūku audzētāji, tā ir zemākā pēdējo sešu gadu laikā. Turklāt cūkgaļas kilograma pašizmaksa šajā laikā bija 62 līdz 64 santīmi.
LCAA decembra otrajā pusē aicināja valdību nekavējoties sākt risināt cūkkopības nozares krīzi. Jau vairākkārt LCAA kā vienu no iemesliem, kāpēc ir samazinājusies vietējās cūkgaļas iepirkuma cena, minēja intensīvo gaļas importu no Polijas, kur gaļas esksportētāji saņemot valsts subsīdijas. Līdz ar to aprēķini liecināja, ka pirmajā krīzes posmā no februāra līdz jūnijam nozares zaudējumi bijuši 2,9 miljoni latu, bet, kad sākusies VITAB pārbaude, no septembra tie sasnieguši aptuveni 400 tūkstošus latu mēnesī.
Polijas valdības atbalsts savējiem
Kā informē VITAB direktore Astrīda Tjuša, birojs tagad ir ieguvis pierādījumus par Polijas cūku pusliemeņu eksporta subsīdijām no 2002. gada un apkopojis informāciju par importētās cūkgaļas ietekmi uz vietējo ražošanu Latvijā.
Ievestās cūkgaļas apjoms 2000. gadā bijis 4700 tonnu kautsvarā, bet 2001. gadā tas palielinājies jau līdz 7900 tonnām. Tajā laikā lielākās cūkgaļas importētājas bija Igaunija, Vācija, Polija un Lietuva, bet, sākot ar 2002. gada septembri, strauji palielinājies cūkgaļas imports no Polijas. Pērn septembrī no Polijas ievests mazliet vairāk nekā 321 tonna cūkgaļas, kuras cena bijusi 53 santīmi par kilogramu. Oktobrī no Polijas ieveda jau vairāk nekā 395 tonnas cūkgaļas. No pārējā šā produkta importa Polijas izcelsmes gaļa septembrī sasniedza gandrīz 30 procentu, bet oktobrī – jau 38. Atliek tikai piebilst, ka šie skaitļi ir par valstī legāli ievesto cūkgaļu. Polijas valdība cūku pusliemeņu eksportam noteica piemaksas līdz pat 99 900 tūkstošiem Polijas zlotu (gandrīz 15,5 miljoni latu). Šo summu bija paredzēts izmaksāt par 25000 tonnu cūku pusliemeņu eksportu. Sadalot piemaksas kopsummu uz cūku pusliemeņu daudzumu, redzams, ka vienam eksportētajam cūkgaļas kilogramam piemaksā atvēlēti 3,857 Polijas zloti jeb 0,594 lati.
Cūku audzētāji sit trauksmes zvanus
LCAA tagad arī Saeimai ir paudusi savu prasību ieviest cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, lai pārtrauktu lētās subsidētās gaļas importu no Polijas. Par to viņi šonedēļ informēja arī Saeimas Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisiju. VITAB informē, ka informācija par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu nepieciešamību būšot marta vidū. Līdz ar to par jebkādu iekšējā cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanu (piemēram, muitas nodevu cūkgaļai) valdība un Saeima varētu lemt ne ātrāk kā marta beigās vai aprīļa sākumā.
Latvijas Ekonomikas ministrija bija lūgusi līdz šīs nedēļas sākumam Polijas kolēģus atbildēt uz priekšlikumu sākt konsultācijas, bet līdz vakardienai atbilde vēl nebija saņemta.
Toties teicamu aktivitāti ir parādījusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), kas atbalsta cūkkopju prasību ieviest 200 dienu tirgus aizsardzības pagaidu pasākumus, segt daļu no nozarei nodarītajiem zaudējumiem, kā arī iznīcināt visu Mangaļsalā atklāto kontrabandas gaļu, kuras pārdošana kaut vai tikai zvēraudzētājiem vēl vairāk deformētu jau tā iedragāto gaļas tirgu. Jau tagad daļa no saimniecībām, kas bija specializējušās cūkkopībā, ir bankrotējušas, bet daļa pārorientējušās uz citiem ražošanas virzieniem.
Ārlietu ministrija, gan atgādina, ka, ieviešot cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, tie būšot jāvērš pret visām 145 valstīm, kas ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībnieces. Turklāt, ja tikšot pieļauti kādi lēmuma par iekšējā tirgus aizsardzību pieņemšanas procesuāli pārkāpumi, pret Latviju varētu tikt ierosināta lieta PTO šķīrējtiesā un valstij varētu likt atmaksāt iekasētās muitas papildsummas.
Pagaidām Ārlietu ministrija tikai pauž viedokli, ka Latvijas cūku audzētājiem nebūtu jākoncentrē visa uzmanība uz prasībām pēc iekšējā tirgus aizsardzības, bet vairāk jādomā par pašmāju produkcijas pašizmaksas samazināšanu, jo tagad ir pieejami SAPARD programmas līdzekļi ražošanas attīstībai.
