«Vakar tīrīju grāvi, kurā pērn visu vasaru nostāvēja ūdens, un vietās, kur pa dūņām pabradāju, laukā spraucās resnās melnās dēles. Izmetu 25 – 30 dēles, bet tur mudž. Grāvis metrus 20 garš, ar «Domestos» jau visu neaizliet, un bail, ka rāpsies uz māju – zeme visur slapja!» raksta kāda jelgavniece. Viņas kaimiņi teikuši, ka tur tādas iepriekš nav novērotas. Sieviete gatavojas dēles iznīdēt, jo bail, ka tās dārzā ko nodarīs bērniem.Ar dēļu iznīcināšanu nevajadzētu pārsteigties, saka dēļu pētnieks Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Mārtiņš Kalniņš. Viņš skaidro, ka Latvijas apstākļos siltasiņu dzīvnieki, tostarp cilvēki, interesanti šķiet tikai divām dēļu sugām – dabā retāk sastopamajai medicīniskajai dēlei (brūna mugura ar izteiktiem oranždzelteniem plankumiņiem) un bruņurupuču plakandēlei, kas gan dzīvo augiem bagātīgos tekošos ūdeņos.Speciālists teic, ka, visticamāk, jelgavnieces grāvja dūņās mitinās melnā žokļdēle jeb tā sauktā zirgudēle. Tai asinis nekārojas, jo pārtiek no citiem tārpiem. Barības meklējumos neizlien tālāk par 10 – 20 centimetriem no krasta, kur nomedī kādu slieku, ko sevī iesūcot kā makaronu. «Vairums dēļu cilvēkiem nekaitē, tāpēc tās arī nevajadzētu nīdēt, bet medicīniskā dēle ir pat aizsargājama,» saka M.Kalniņš. Lai pārliecinātos, kāda īsti dēļu suga iemitinājusies dārza grāvī, speciālists aicina ar viņu sazināties pa e-pastu: martins.kalnins@daba.gov.lv.
