Vēlēšanu laiks nu ir aizmirgojis, mūsu Jelgavas Domes deputāti sadalījuši savus krēslus.
Vēlēšanu laiks nu ir aizmirgojis, mūsu Jelgavas Domes deputāti sadalījuši savus krēslus. Pirms vēlēšanām labi atceramies 1. sarakstu ar Andri Rāviņu priekšgalā, kas apceļoja daudzas Jelgavas pievārtes. Tas tika vests un uzbāzīgi likts bez kautrēšanās pat pretī baznīcai, lai Dieviņš palīdz. Tika lūgts balsot par ideāliem tautas dēliem, kas palīdzēs izskaust nabadzību, samazinās bezdarbu – atvērs jaunas darbavietas –, samazinās apkures izdevumus, sakārtos dzīvi pilsētā. Rāviņa kungs ar savu komandu iekļuva Jelgavas Domē, jo tauta noticēja viņa solījumiem.
Bet solījumi palika tikai solījumi. Tauta ir nabadzības nospiesta un nogurusi, visus neatkarības gadus skaitot grašus – minimālās algas, mazās pensijas un mazos bērnu pabalstus. Deputātiem vajadzētu vismaz mēnesi to izbaudīt, varbūt tad viņi saprastu, kā tas ir.
Nekas jau mūsu Jelgavā nav mainījies uz labo pusi. Tikai Rāviņa kungs atrod līdzekļus, lai palielinātu savu algu par 450 latiem mēnesī un attiecīgi arī algas Domes administrācijai. Cienījamais Rāviņa kungs, bet par kādiem nopelniem vai sasniegumiem? Nodokļu maksātāju naudiņa tiek novirzīta vienam mērķim – algām –, nekam citam jau tās nepietiek.
Vēlētāji turpina gaidīt solījumus, tauta turpina grimt nabadzībā, meklējot iztiku konteineros, ubagojot, jo darbu atrast nevar. Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, apkuri turpina augt, narkomānija vēršas plašumā. Vienīgais labums dzīvības uzturēšanai ir tas, ka pretī nāk baznīca, izsniedzot cilvēkiem ēdienu. Vai tā mēs ieiesim Eiropas Savienībā un NATO? Vai Eiropā mūs sapratīs? Varbūt nesapratīs… Lai uzņem tos bagātos deputātus!
