Katru gadu pavasarī Dobelē notiek dziedošo bērnu konkurss «Cālis».
Katru gadu pavasarī Dobelē notiek dziedošo bērnu konkurss «Cālis». Tajā var piedalīties bērni līdz piecu gadu (ieskaitot) vecumam.
Mani bērni (visi trīs) «Cālī» piedalās jau kopš 1993. gada. Pa visu šo laiku tikai viens konkurss, manuprāt, ticis noorganizēts pietiekami profesionālā līmenī. Šķiet, pārējie «Cāļi» norisinājušies tikai «ķeksīša» pēc. Nav jābrīnās, ka no visa rajona konkursā piedalās tikai četrpadsmit mazo «cālīšu».
Gan bērni, gan vecāki zaudē interesi, ja redz, ka pasākuma organizatori tajā neiegulda dvēseli, nav bērniem tik vajadzīgā krāšņuma, prieka. Vai tiešām žūrijas komisijā nevar pieaicināt kompetentu speciālistu, kas varētu bērnus novērtēt objektīvi? Vai ir pareizi, ka parasti – arī šoreiz – žūrijas komisija ir bērnudārzu audzinātājas (šogad no diviem līdz četriem komisijas locekļiem), kuru bērni arī piedalās konkursā. Reizēm žūrija sastāvējusi tikai no bērnudārzu muzikālajām audzinātājām (viņu bērni, protams, arī piedalās konkursā).
Līdz ar to nevarētu runāt par vērtēšanas objektivitāti. Pēc nolikuma žūrijā paredzēti «pieci mūzikas un vokālā izpildījuma speciālisti», bet bija tikai četri. Vai tiešām pa visu rajonu nav iespējams sameklēt neatkarīgu žūriju?! Ja konkursa mērķis ir «veicināt sadarbību ar komponistiem», kādēļ pat pieminēti netika dziesmu autori?
Kāpēc jāizstrādā nolikums, ja to neievēro? Nezinu, vai kādam vispār interesē šī problēma, tomēr gribētos dzirdēt gan konkursu veidotāju, gan dalībnieku domas. Skatītāju bija ļoti maz!
P.S. «Cālis» notika 18.aprīlī, bet informācija par rezultātiem avīzē «Zemgale» parādījās tikai 29.aprīlī (trijos teikumos!).