Svetlana un Sergejs Broki: Nē, kas tad šeit par pilsētu!
Svetlana un Sergejs Broki:
Nē, kas tad šeit par pilsētu! Nav ne kinoteātra, ne omulīgas atpūtas vietas. Kalnciemu varētu dēvēt par pilsētciematu, bet ne jau nu par pilsētu. Ar darbu arī šeit grūti. Šobrīd abi sēžam mājās.
Valentīna Tonaino, mājsaimniece:
Tā grūti teikt, bet laikam jau tomēr dzīve šeit vairāk atgādina laukus. Ja būtu kā pilsētā, tad tik daudziem jauniešiem nenāktos mājās sēdēt bez darba. Ko tad lai viņi šeit dara – dažs iet makšķerēt zivis, cits strādā mežā. Vasarā gan ir labāk: var dabūt kādu sezonas darbu. Tagad vienīgā cerība ir uz ķieģeļu ražotnes atjaunošanu.
Konstantīns Osiks, strādā tēva pakļautībā:
Jā es, patiesi, dzīvojot Kalnciemā, jūtos kā pilsētnieks. Mums ir savs klubiņš, kur izklaidēties. Darbu arī var dabūt, ja pats to vēlas. Un vispār pēdējā laikā dzīve Kalnciemā nemitīgi iet uz augšu.
