Pavisam nesen pāris krāpniekiem veicās, jo viņi bija pamanījušies piesavināties man piederošu algas karti un notērēt visu pieejamo naudas summu, pirms pati to konstatēju.
Pavisam nesen pāris krāpniekiem veicās, jo viņi bija pamanījušies piesavināties man piederošu algas karti un notērēt visu pieejamo naudas summu, pirms pati to konstatēju. Puiši bija rīkojušies veikli un prasmīgi iepirkušies vietās bez novērošanas kamerām. Cik (ne-)aizsargāti mēs esam, veicot maksājumus ar norēķinu kartēm? Vai viedkaršu (čipkaršu) ieviešana pasargās no krāpnieciskiem darījumiem? Cik droši būs glabāt savu elektronisko parakstu uz viedkartes?
Viedkaršu ieviešana samazinās krāpšanas iespējas
Veicot maksājums ar magnētiskajām kartēm, to īpašnieki ir pakļauti riskam, un šādu noziegumu skaits turpina augt. Pagaidām statistika par krāpnieciskām darbībām ar norēķinu kartēm netiek pausta atklātībā, bet problēma ir kļuvusi aktuāla. Pēc veiktajiem pētījumiem, viedkaršu ieviešana samazinās krāpniecības iespējas par 90 procentiem, pazeminot gan izdevēju, gan tirgotāju risku.
Atbilstoši pasaules vadošo karšu organizāciju «Europay», «MasterCard» un «Visa» nosacījumiem līdz 2002. gada 1. oktobrim Latvijas bankām jābūt spējīgām pieņemt gan viedkartes, gan magnētiskās kartes un pakāpeniski līdz 2005. gada 1. janvārim būtu pilnībā jāpāriet uz norēķinu kartēm ar čipu. Hansabanka jau no septembra pieņem ārzemju viedkartes. Bet nākamajā gadā vairākas Latvijas bankas, piemēram, Hansabanka, Latvijas Krājbanka, solās piedāvāt iedzīvotājiem savas jaunās viedkartes, ļaujot izvēlēties vai nu vienkāršu norēķinu viedkarti, vai arī daudzfunkcionālo viedkarti, kurā ir elektroniskā atslēga personas identificēšanai, lai parakstītos ar elektronisko parakstu.
Digitālie dokumenti apsteidz likumus
Minētā daudzfunkcionālā viedkarte ir viena no iespējām parakstīties elektroniski, un šim nolūkam papildus ir jāiegādājas iekārta kartes nolasīšanai, kuras cena ir, sākot no 40 latiem, un atbilstoša programmatūra. Turklāt, lai šādi dokumenti tiktu atzīti banku un valsts iestāžu darījumos, šā gada 1. jūlijā būtu jāstājas spēkā Saeimas pirmajā lasījumā pieņemtajam likumprojektam «Par elektroniskajiem dokumentiem», kurā paredzēts, ka ar 2004. gada 1. janvāri jebkura fiziska un juridiska persona varēs parakstīt dokumentus ar drošu elektronisko parakstu un tam būs tāds pats juridisks spēks kā ar roku parakstītam dokumentam.
Pagaidām gan likumprojekts ir iegūlis Saeimas Juridiskās komisijas atvilktnēs, jo ir saņemti priekšlikumi no Valsts informācijas tīkla aģentūras, Latvijas Zvērinātu notāru padomes, LU Matemātikas un informātikas institūta un citām institūcijām, un paredzams, ka likumprojekts būs pakļauts nopietnām diskusijām. Notāri ierosina neatzīt elektronisko parakstu zvērināta notāra vai līdzvērtīgu profesiju darbībā, bet tādējādi zūd likumprojekta jēga samazināt birokrātiju. IT speciālisti satraucas par konkurences ierobežošanu un nekompetenci likumprojekta izstrādē.
Kopš 1997. gada Vācijā, arī Austrijā ir stājušies spēkā elektroniskā paraksta likumi (SigG) un Igaunijā 2000. gada 15. decembrī stājies spēkā likums par digitālo parakstu, Latvijā ir izstrādāts salīdzinoši plašāks likumprojekts par elektronisko dokumentu, nevis par elektronisko parakstu. Tas izstrādāts, ievērojot Eiropas Savienības direktīvu (1999/93 EC) «Par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā», bet elektroniskais dokuments ir ļoti plaša elektroniskā paraksta lietošanas joma, ko pat ES valstis vēl nereglamentē. Igaunijas likumā par digitālo parakstu apzināti netika ieviestas ES direktīvas 1999/93/EC visas normas, pamatojoties uz nepieciešamo augsto tehnoloģiju līmeni.
Likumprojekts paredz, ka elektroniskā dokumenta likums stājas spēkā attiecībā uz komercķīlu reģistrāciju. Elektronisko dokumentu ieviešanu jau izmēģinās Latvijas Uzņēmumu reģistrā šā gada jūlijā. Jautājums tikai, cik daudz būs gribētāju ieķīlāt savu mantu ar elektronisko parakstu, kamēr valda nesakārtotība šajā jomā.
Kas ir elektroniskais paraksts?
Elektroniskais paraksts ir elektroniskam dokumentam pievienoti elektroniski dati, kas nodrošina parakstītāja personas identifikāciju un izmaiņu atklāšanu parakstītā elektroniskā dokumentā. Lai elektroniski parakstītos, lietotājam ir nepieciešama viena privātā (slepenā) un viena publiskā atslēga, kas kopā veido atslēgu pāri un patiesībā ir ciparu virknes, ko izmanto RSA kriptogrāfijas algoritms. Publiskā atslēga ir visiem pieejama, piemēram, internetā, bet privātai atslēgai lietotājs nodrošina slepenību, saglabājot to uz minētās viedkartes vai disketes, cietajā diskā. Visvājākais faktors visā šajā tehniski drošajā un sarežģītajā šifrēšanas sistēmā ir pats cilvēks. Savu privāto atslēgu lietotājam pašam jāsargā, pirmkārt, fiziski un, otrkārt, ar vienkāršu paroļu mehānismu. Lai cik sarežģīts būtu šifrēšanas mehānisms, tam nebūs nekādas nozīmes, ja aizmāršīgs lietotājs savu paroli pielīmēs pie monitora vai parolei izvēlēsies viegli izminamo dzimšanas gadu vai suņa vārdu.
Atgriežoties pie negadījuma ar karti, es varu droši cerēt, ka tuvāko gadu laikā, ar čipkarti norēķinoties, jutīšos drošāka, kā arī būtiski ietaupīšu laiku un līdzekļus, iesniedzot un saņemot dokumentus valsts un pašvaldību iestādēs elektroniskā veidā.
Elektroniskā paraksta piemērs:
*** PGP Signature Status: good
*** Signer: Vārds Uzvārds
*** Signed: 13.03.2002 18:13:52
*** Verified: 13.03.2002 19:11:08
—–BEGIN PGP SIGNED MESSAGE—–
Hash: SHA1
Šeit ir e-pasta vēstules teksts, un tas ir elektroniski parakstīts. Statuss ‘good’ vēstules sākumā saņēmējam ziņo, ka tekstā nav veiktas izmaiņas kopš tā parakstīšanas brīža. Ciparu virkne vēstules beigās ir elektroniskais paraksts.
—–BEGIN PGP SIGNATURE—– iQA/AwUBONpOg40d+PaAQUTlEQIc5ACdGkKSzpOrsT0Gvj3jH9NXD8ZP2IcAn0vj/BHT+qQCtPCtCwO1aQ3Xk/NL
=1CZt
—–END PGP SIGNATURE
