Elejas vidusskolā ir divas plūsmas – latviešu un krievu. Kopā esam 460 skolēnu, no kuriem 59 – krievu plūsmā.
Elejas vidusskolā ir divas plūsmas – latviešu un krievu. Kopā esam 460 skolēnu, no kuriem 59 – krievu plūsmā. Diemžēl audzēkņu trūkuma dēļ jau otro gadu vidusskolā nav krievu klašu. Kāda noskaņa valda starp mums, jauniešiem?
Nesen Elejas vidusskolā tika veikta aptauja, kas apliecināja, ka attiecības starp dažādām tautībām mūsu skolā ir korektas. Baltkrievu meitene teica: “Draugu un paziņu latviešu vidū man ir daudz, taču ne visiem latviešiem ir pozitīva attieksme pret mani.” Savukārt latviete atzina, ka katram jāatbild pašam par sevi. Gan latvieši, gan cittautieši paši ir vainīgi, ja viņus citi nepieņem.
Elejas vidusskolas direktore Sarmīte Balode atzina: “Mana attieksme pret dažādu tautību skolēniem ir absolūti vienāda. Tikai man kā skolotājai ir svarīgi zināt, ka bērns nemācās savā dzimtajā valodā. Par reformu tika paziņots savlaicīgi, un es zinu, ka daudzas skolas, ieskaitot mūsējo, ir tai gatavas.”
Pamatskolu beidzu dzimtajā krievu valodā, latviešu plūsmā mācos tikai otro gadu. Sākumā sekmes pasliktinājās, sevišķi latviešu valodā, matemātikā, arī ķīmijā, bioloģijā un fizikā. Taču, ja cilvēks cenšas, viss nostājas savās sliedēs. Palīdzēt var tikai vēlēšanās un gribasspēks, kā arī tas, ka vismaz Elejas vidusskolā latvieši ir ļoti atsaucīgi. Draudzējoties ar viņiem, tiek papildināts mans latviešu valodas vārdu krājums. Jokus gan mēs saprotam katrs mazliet citādi, jo katram taču ir sava nacionālā identitāte.
Daudzi krievu skolēni gan ir aizvainoti, ka skolā netiek ievērotas viņu tautas tradīcijas. Arī es skolā gribētu svinēt Masļeņicu, pareizticīgo Ziemassvētkus, Lieldienas (šogad tās latviešiem un krieviem sakrīt). Skolēni gan šajos svētkos viens otru apsveic, par to priecājās arī skolotāji.
Andrejs Ļevdanskis, Elejas vidusskolas 11. klases skolnieks
