Pirms gada pašā ES galvaspilsētā Briselē izcēlās dioksīna skandāls: saindēta putnu gaļa, olas. Vainīga bija kombinētā lopbarība. Zaudējumus cieta fermeri. Vai kāds tos atlīdzināja?
Pirms gada pašā ES galvaspilsētā Briselē izcēlās dioksīna skandāls: saindēta putnu gaļa, olas. Vainīga bija kombinētā lopbarība. Zaudējumus cieta fermeri. Vai kāds tos atlīdzināja?
Apmēram 29 tūkstoši Beļģijas lauksaimniecības uzņēmumu un saimniecību cieta no dioksīna krīzes. Visā pasaulē pērn tika aizliegts ievest gaļas produktus no Beļģijas. Tiek lēsts, ka valsts lauksaimniecībai tika nodarīti zaudējumi pusotra miljarda dolāru apjomā. Pēc Beļģijas Lauksaimniecības ministrijas datiem, tiešie zaudējumi radīti par 6,6 miljardiem beļģu franku (gandrīz par simts miljoniem latu) jeb vienam uzņēmumam vidēji par 3280 latiem.
Tādas neplānotas summas kompensācijām nav pa spēkam vienas valsts budžetam. Tā kā Beļģija par to nebija informējusi Eiropas Komisiju (EK), ļoti negribīgi tika izpildīts tās lūgums sniegt palīdzību no lauksaimniecības budžeta. Kaut gan pārtikas ķīmiskā saindēšana nav tādu ārkārtas gadījumu sarakstā, kuros jāsniedz palīdzība, EK tomēr šo gadījumu atzina par atkāpi no normālas tirgus situācijas un piešķīra ražotājiem palīdzību gandrīz simts miljonu latu apmērā, kas tika izmaksāta līdz šā gada jūnijam.
Palīdzība fermeriem tika sniegta kompensācijas un atmaksājamo aizdevumu formā. Tos vispirms saņēma vistu fermu īpašnieki, tad cūkkopji, liellopu audzētāji un olu ražotāji. Apjoms – 80 procentu apmērā no dzīvnieku iepirkuma cenas, bet nepārsniedzot tirgus cenu. Līdzekļi, pirmkārt, tika piešķirti dzīvnieku un produktu likvidēšanai, otrkārt, saimniecību bankrota novēršanai.
