Kā vērtēt 13. janvāra piketu – kā populistisku reklāmu vai nopietnu pasākumu? Vai protests varētu dot pozitīvu rezultātu? Kur meklējama politisko problēmu sakne?
Jānis Ķusis, LLU asociētais profesorsSuņi rej, karavāna…Šobrīd grūti teikt, kas varētu notikt, taču man šķiet, ka Doma laukumā gaidāmā protesta akcija pozitīvas pārmaiņas diezin vai nesīs. Ir sakāmvārds «Suņi rej, bet karavāna iet tālāk», un šajā gadījumā diez vai izdosies piespiest politiķus kaut ko valstī mainīt. Kā protesta formai šādai iziešanai ielās nav ne vainas, tauta tādējādi var uzskatāmi parādīt savu gribu, taču – vai tam būs rezultāts? Jājautā arī, vai šāds notikums ir tas labākais pašreizējos apstākļos, kad valstī valda finanšu krīze. Kā konservatīvs cilvēks es teiktu, ka pašreizējai vēlēšanu sistēmai nav ne vainas, cita lieta, kam jāpievērš uzmanība – kāds ir tās piepildījums, politiķu attieksme. Traucē arī politiskās elites nekompetence, nepārdomāti, neizsvērti lēmumi, prognozēšanas trūkums. Tādējādi sanāk, ka valstī notiek tāda kā darbošanās ugunsdzēsēju režīmā. Pieņemu, ka traucējoša ir arī daudzpartiju sistēma. Principā esmu divpartiju sistēmas piekritējs, un ir skaidri redzams, ka Latvijā to ir par daudz. Tajā pašā laikā nevar arī pateikt, kādam partiju skaitam vajadzētu būt. Vai šādi tautas protesti varētu dot kādus rezultātus? Kā tajā dziesmā dzied – «vēl nāks piektais gads»… Domāju, šādu iespēju izslēgt nevar, taču taustāmā nākotnē tas droši vien nenotiks.Edgars Turks, Valgundes novada domes priekšsēdētājsNobriedis un vajadzīgs pasākumsŠī akcija noteikti nav populistisks gājiens, lieta ir nopietna, krīze valstī ir reāla, un tautas mērķis skaidrs – panākt, lai valdība un Saeima domātu. Tas ir nobriedis un vajadzīgs, situācijai atbilstošs pasākums ar reālām prasībām. Domāju, šajā piketā piedalīsies liels skaits cilvēku, un vara būs spiesta viņos ieklausīties. Pēc pieredzes zinu, ka tā mēdz iedzīvotājos neklausīties, un noteicošais ir tikai roku skaits Saeimā. «Lietussargu revolūcija» savulaik tika uztverta pārāk nenopietni, šoreiz svars būs daudz nopietnāks. Manuprāt, problēmu ir vesela virkne. Koalīcijas partiju nesaskaņas, turklāt Tautas partija sevi uztver kā politisko jautājumu monopolistu. Piemēram, gadījums ar teritoriālo reformu, kad deputāti nezina, kur atrodas novadi, par ko paši balso, – tas parāda, kā Saeima iedziļinās jautājumu risināšanā un ka nozīme ir tikai balsu skaitam, ne saturam. Arī vēlēšanu sistēma jāmaina, jo novados cietīs vietējā vara, kas pazina vietējos cilvēkus. Tagad vēlēs partiju pārstāvjus, kuri pašvaldībās nekad nav strādājuši un nezina iedzīvotāju problēmas, tādēļ ļaudis būs neapmierināti. Jāmaina arī partiju finansēšanas sistēma. Organizētu braucienu uz piketu nerīkojam, bet zinu, ka no mūsu novada dalībnieki tur būs.Iveta Kažoka, «Providus» pētnieceCēloņi ir vismaz trīsNo politiķu puses 13. janvāra akcija, protams, ir priekšvēlēšanu pasākums, taču tas nenozīmē, ka tālab tas būs bezjēdzīgs. Laba politiķa uzdevums ir savlaicīgi sajust sabiedrības noskaņojumu, to transformēt konkrētās politikas prasībās (piemēram, par 9. Saeimas atlaišanu) un tad darīt visu saprātīgi iespējamo, lai tās īstenotu. Taču politiķi nav vienīgie, kas šo akciju organizē, – Saeimas atlaišana ir ļoti plaša organizāciju loka prasība. Manuprāt, cēloņi ir vismaz trīs, kas cits citu pastiprina. Pirmkārt, Latvijas ļoti vājās, mazskaitlīgās, no šaurām interesēm atkarīgās un lēmumu pieņemšanā oligarhizētās partijas. Otrkārt, politiskajā sistēmā izveidojies varas kartelis – katastrofāli trūkst reālas politiskās konkurences. Starp vēlēšanām valdošo partiju politiķi var darīt gandrīz visu, kas ienāk prātā, jo neriskē zaudēt varu. Un, treškārt, vēlētājam nav piešķirtas pietiekamas iespējas ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanu, līdz ar to daudzi vīlušies politikā un vairs pat nemēģina. Tas tikai nostiprina politisko karteli un partiju «īpašnieku» varu. Diemžēl viena no lietussargu revolūcijas mācībām ir tāda, ka politiķi sabiedrības prasībām gatavi nākt pretim tikai tad, ja viņiem ir bail. Bailes un vēlēšanu tuvošanās rada atvērtību jaunām politiskām iniciatīvām (piemēram, par Satversmes grozījumiem). Jo vairāk cilvēku atnāks 13. janvārī, jo lielāka ir pozitīvu izmaiņu iespēja.
