Sabiedrībā jau paspējusi iesakņoties doma, ka vasarā skolās iestājas klusums: skolotāji – atvaļinājumā, bērni – brīvdienās.
Sabiedrībā jau paspējusi iesakņoties doma, ka vasarā skolās iestājas klusums: skolotāji – atvaļinājumā, bērni – brīvdienās. Augusta beigās – tad gan sāksies rosība!
Tiks kārtotas klases, mācību kabineti, gaiteņi, savestas kārtībā virtuves. Atliks tikai ziedus ielikt vāzē, un skolēni varēs priecīgi iesoļot klasē uz pirmo stundu.
Jāsaka tūlīt, ka tā ir leģenda – darbošanās skolā neapstājas arī vasaras vidū, un amplitūda tai ir visai plaša: sākot ar mācību līdzekļu sakārtošanu un jaunu uzrakstu izveidošanu,
līdz pat apjomīgiem remonta darbiem, kad tiek izgāztas un mūrētas sienas vai
izplēsti vecie dēļi un ieklāta jauna grīda. Lauku skolām līdzekļus iespēju robežās sarūpē pagasta padome, un nebūt nav maznozīmīgi tas, ka turpat acu priekšā jau atrodas
šī gaismas pils, kur zināšanas gūst pašu pagasta bērni.
Skolā brīvdienas.
Skolā strādā.
Skolotājiem patiesi vasaras vidus ir brīvs, ja neņem vērā, ka kādu dienu viņi ir ar mieru veltīt pagasta uzkopšanas darbiem, piemēram, kā Glūdā, vai pastrādāt skolā. Kā teica Aizupes skolas direktora vietas izpildītāja Klāra Stepanova, to pedagogi nekad neatsaka un savu laiku skolas vajadzībām veltī arī atvaļinājumā. Protams, būtu pārspīlēti teikt, ka tā ir sistēma.
Jāpiezīmē gan, ka pirms došanās atvaļinājumā lielākā daļa skolotāju kopīgi ar savu audzēkņu vecākiem (protams, ar dažiem atsaucīgākajiem) jūnijā veic klašu kosmētisko remontu. Parasta lieta ir vecāku finansiālā palīdzība. Tomēr lielāko fiziskā darba daļu savā klasē gan padara pats klases audzinātājs (lielākoties – audzinātāja).
«Zemgales Ziņām» likās interesanti paraudzīties, kas notiek skolās vasaras vidū. (Tūlīt jāsaka, ka vissparīgāk darbi ritēja tieši tur, kur avīze savu ierašanos nebija nevienam pieteikusi.) Rajona Padomes Izglītības pārvaldes darbinieki ar skolu gatavību jaunajam mācību gadam iepazīsies nākamā mēneša vidū, un labi sen šīs vizītes oficiāli vairs nesauc par skolu «pieņemšanām». Katrs pagasts par savas skolas sakārtošanu jaunajam darba cēlienam ir atbildīgs pats.
Par pagasta padomes atsaucību lielākoties skolās nežēlojas. Tā Kalnciema vidusskolas direktore Ginta Avotiņa, izjūtot līdzekļu trūkumu lielākiem remontdarbiem, tomēr teic:
– Pagasta Padome ir atsaucīga, jo skola ir tā vieta, kur notiek arī kultūras pasākumi. Pilnībā izremontējām trīs internāta istabiņas. Būs labāki apstākļi audzēkņiem, un varēsim piedāvāt arī pienācīgas naktsmītnes rajona skolotājiem, kuri šeit mācīsies rajona Izglītības pārvaldes reģionālajā datorcentrā. Līdzekļus saņēmām arī citiem nelieliem remontdarbiem.
Vircavas vidusskolā klasēs kosmētiskais remonts paveikts jau jūnijā, šonedēļ tiks remontētas vēl dažas koplietošanas telpas. Pašreiz vislielākie līdzekļi tiek veltīti jaunajai sporta hallei.
Ozolnieku vidusskolā atjauno pāreju starp skolas jauno un veco ēku, kas pamazām «atdzīvojas». Zāles grīdai tiek nomainīts segums. Zīmēšanas skolotāja strādā, lai interesantāks kļūtu skolas vizuālais noformējums.
Līdzīgi varētu turpināt gandrīz par ikvienu skolu – lasītavu, sanitāro mezglu remonti, malkas sagādāšana… Skola vasarā neaizmieg.
Zālē būs īsta koka grīda
Aizupes pamatskolā, kaut arī šajās dienās notiek direktoru maiņa, darbs neapstājas ne brīdi. Gluži otrādi – aktīvi tiek īstenotas līdzšinējās direktores Veras Juhņevičas lielās ieceres un aizsāktie darbi. Tagad to veic Klāra Stepanova, kas turpmāk vadīs skolas kolektīvu. Pats apjomīgākais darbs ir grīdas maiņa sporta un aktu zālē. Pašreiz vecie dēļi ir izņemti, bet uz skatuves savu stundu gaida jaunie. Nākamā direktore ir apmierināta, jo nu zālē būs īsta koka grīda. Šī ir viena no V.Juhņevičas idejām skolas labiekārtošanai. Praktisko darbu veic skolas saimnieks Jānis Rideris kopā ar skolēniem, kuri ir praksē, un skolas absolventiem, kuri labprāt nāk uz skolu pastrādāt par minimālu samaksu. Vēlāk viņiem pievienosies arī speciālisti.
Skolā jauni projekti saistīti arī ar uzturmācību. Tagad šis priekšmets 5. un 6. klasē paredzēts vienlīdz zēniem un meitenēm, un tam nepieciešamas arī iekārtas ēdiena gatavošanai. K.Stepanova priecājas, ka ir izdevies iegūt plītis un citu nepieciešamo no dāņu ticīgo cilvēku grupas. Iespējams, ka viņi dāvinās arī uzturmācības telpas iekārtošanai mēbeles un traukus. Direktores vietas izpildītāja vairākkārt ar pateicību min Arņa Sīļa vārdu, kurš skolā māca kristīgo mācību un ir šo draudzības sakaru uzturētājs.
Jauna klase tiks iekārtota piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai, bibliotēkā, kur pagaidām pie sienas ir grāmatu stends, taps pāreja uz jauno lasītavu. K.Stepanova saka: pagasts dos līdzekļus, lai izcirstu sienu. Tā saruna pamazām ievirzās par naudu, kas nepieciešama lielākiem un mazākiem saimniecības darbiem. Gada laikā skola ir iztērējusi aptuveni 1300 latu, tagad zāles remontam vien vajag ap1500 latu, ko pagasta Padome arī ir atlicinājusi.
«Izglītība pagastā ir prioritāte».
Līvbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja Nellija Empele rēķina:
– Sakarā ar to, ka ir pieaugusi minimālā alga, vairāk maksājam skolu un bērnudārzu ļaudīm. Kopā veidojas liela summa, līdz ar to arī lielāki atskaitījumi sociālajiem nodokļiem. Ja budžets kopumā nepalielinās, tad remontiem līdzekļu kļūst arvien mazāk. Iet arvien grūtāk. Taču jāpietiek arī remontam! Citādi nav viegli aiziet uz skolu, ja redzi, ko cilvēki grib izdarīt savas skolas labā, bet nav iespēju. Līvbērzes pamatskolā šovasar tiek iekārtota jauna skolotāju istaba un informācijas centrs. Skolai ir datorklase. Aizupes skolai tos vēl tikai solām, un viņiem pagaidām jāiztiek ar dāvinātajiem. Šai skolai mēģināsim iegūt līdzekļus ar projektu palīdzību.
Līvbērzes pamatskolas direktore Lilija Grase stāsta, ka skolas vecajā daļā kapitālais remonts nav bijis kopš 1953. gada.
– Mēģinām salabot pašu nepieciešamāko, bet vienlaikus arī veidojam daudz jauna. Jaunums mums būs informācijas centrs, kurā bērni varēs uzkavēties arī pēc stundām, autobusu gaidot. Būs stūrītis vecākiem ar atbilstošu literatūru. Mums ir daudz laikrakstu un žurnālu, metodisko materiālu, gādājam video un audio kasetes. Vēlamies, lai būtu informācijas izvēle, jo pie mums lasīt nāk arī vidusskolēni. Pagasta bibliotēka, kas atrodas tepat blakus, ir bagāta ar daiļliteratūru, bet pie mums būs citas ievirzes materiāli.
Nezinām, vai visas grīdas skolā izdosies nokrāsot, savu tiesu līdzekļu paņem elektriskās instalācijas sakārtošana. Ieceru un ideju ir daudz, un ceram tās pamazām īstenot: izglītība pagastā ir prioritāte.
Brīdis pirms Pasaules Bankas kredīta
Šķibes pamatskolā no šā gada 20. aprīļa par direktori strādā Inita Juhņeviča. Skolā viņa ir nostrādājusi septiņus gadus, un pati saka:
– Tā ir vieta, kur jūtos kā mājās, kur mani neviens nevar samulsināt.
Skolas labiekārtošanas plāni saistīti ar Pasaules Bankas piešķirtajiem līdzekļiem ēkas rekonstrukcijai un siltināšanai, darbs sāksies ar projektēšanu. Pašreiz Glūdas pagasta Padome naudu ir iedalījusi neatliekamajiem darbiem. Tie, jāsaka, ir diezgan vērienīgi, jo jaunā direktore ir iecerējusi bijušo kolhoza kantora ēku vēl vairāk piemērot skolas vajadzībām. Tas gan iespēju robežās darīts visus piecus gadus, kopš Šķibes pamatskola te iemitinājusies. Tagad lielās telpas tiks sadalītas mazākās, savukārt dažas blakus esošās tiks savienotas. Rezultātā būs, kā direktore saka, «skolotāju bloks, klašu telpu bloks, amatu mācības un sporta bloks», lai veidotos noteikta telpu izvietojuma sistēma. Direktores un mācību pārzines kabineti turpmāk būs leģendārā «Nākotnes» priekšsēdētāja J.Čikstes pārbūvētajā kabinetā, līdz mācību gada sākumam šo darbu pagūs izdarīt būvfirma «Vītols».
Ar sponsoru palīdzību taps jauna datorklase.
Inita Juhņeviča nevar noslēpt prieku par to, ka Glūdas pagasts konkursā atzīts par sakoptāko rajona pagastu, un jokodamās piebilst, ka artavu vides kopšanā ieguldījuši arī skolotāji, apņemdamies vienu dienu sava atvaļinājuma laikā strādāt pagasta sakopšanas talkā. Pagasta teritorijā divas reizes nedēļā strādā arī astotās klases skolēni, kamēr pārējie darbojas skolas teritorijā. Tāpat kā citos pagastos, arī Glūdā daļai audzēkņu ir iespējams ar darbu vasarā nopelnīt līdzekļus ēdināšanai skolas laikā.
Malka ziemai sagādāta
Pagasta otrajā – Glūdas – pamatskolā darbs rit pilnā sparā. Nupat sakrauta malka ziemai. Bērnu vecāki zālē krāso grīdu.
Skolas direktora vietnieks saimniecības darbā Ints Savičs stāsta, ka paredzēti vēl citi darbi, starp tiem arī nomainīt ūdenssūkni.
I.Savičs, kas pats ir šīs skolas absolvents, rādīdams sakoptās skolas telpas un sporta laukumu, ar lepnumu runā par pedagogiem, kuri ar panākumiem šeit audzina sportiskus un kultūras cilvēkus.
– Rajonā mūsu mazās skolas sporta komanda ir desmitajā vietā, bet skolotāju Birutas Raudives un Drosmas Šeibes vadītā skolēnu folkloras kopa ir valstī piecu labāko vidū.
Protams, tāpat kā ikvienā citā skolā, arī šajā varētu uzskaitīt darāmos darbus, taču vienlaikus visam līdzekļus atrast nav iespējams. Glūdas skolai remontiem šovasar piešķirts 300 latu, bet Šķibes skolai pagasts krāsām ir piešķīris 120 latu, taču tā vēl nav visa summa, jo, pat ievērojot vislielāko taupības režīmu, skolai, kas izvietota trīs ēkās, vajag vairāk naudas.
Glūdas pagasta Padomes priekšsēdētāja Lauma Kalvāne domā:
– Ja skola visu laiku tiek uzturēta kārtībā, ja bērni prot taupīt, tad kapitāli remontdarbi nemaz nav nepieciešami. Tā Šķibes skolā baltās sienas vajag tikai nomazgāt, un atkal būs svaigs un sakopts skats. Visvairāk līdzekļu ir aizgājis malkas iegādei mūsu skolām.
Laumai Kalvānei ir savs viedoklis arī par vecāku palīdzību skolas sagatavošanā jaunajam mācību gadam:
– Daudz jau mēs neprasām: lats krāsu iegādei gandrīz katram pa spēkam. Taču svarīgākais ir tas, ka bērns, redzot, kā vecāki darbojas, iemācās cienīt sakoptās telpas, iemācās taupīt. Mēs atšķirībā no pilsētas skolām bieži nākam pretim un mācību laikā kopējam skolēniem darba burtnīcas, kas lielākoties ir padārgas, arī citādi palīdzam. Bet katram ir pienācis laiks saprast, ka dzīvojam tirgus ekonomikas apstākļos un par brīvu nevienam vairs neko nedod.
