Laikā, kad Jelgavā gaidām Vīna svētkus, būtu derīgi noskaidrot, kādus vīnus savulaik dzēra vēstures prominentākās personības.
Laikā, kad Jelgavā gaidām Vīna svētkus, būtu derīgi noskaidrot, kādus vīnus savulaik dzēra vēstures prominentākās personības.
Kurzemes un Zemgales hercogistes gados galvenie dzērieni bija alus, medus, patekas, alus siers, degvīns. Alu gatavoja no miežiem, ierauga, vārītiem apiņiem. To visu ievietoja mucā, pārlēja ar ūdeni un tad mucā iesvieda sakarsētus akmeņus.
Patekām, galvenajam zemnieku dzērienam, izlietoja alū jau reizi izvārītos miežus un apiņus. Garšas uzlabošanai klāt pievienoja dažādas zālītes.
Alus sieru gatavoja no alus un piena. Pienu lēni uzvārīja, bet tam klāt pievienoja alu.
Medus dzērienus gatavoja ļoti atšķirīgi – pēc garšas un patikas.
Degvīnu ražoja no rudziem, bet brāgu izbaroja cūkām.
Hercogistes pilsētās un muižās dzēra arī vīnus, kurus ieveda no Eiropas valstīm, pateicoties hercoga Jēkaba veiksmīgajai saimnieciskajai politikai. Uz hercoga, turīgo pilsētnieku un muižnieku galdiem nonāca arī Sabilē un Rendā gatavotie galda vīni.
Vīnogu dārzi Sabilē tika stādīti jau XVI gadsimtā. Vīnogu ražas novākšana līdz pat XVII gadsimta beigām bija Sabiles muižas lielākais un nozīmīgākais gada notikums. Domājams, ka Sabiles un Rendas vīnus izgatavoja pēc Reinas vīnu receptēm. Sabiles un Rendas vīnus dzēra ne vien hercogistē, bet izveda arī uz ārzemēm. Hercogistē darinātais vīns bija stiprs un paskābs. Zināms, ka hercoga Jēkaba galmā dzēra Sabiles un Rendas vīnus, bet nelielā daudzumā. Vairāk lietoja ārzemju vīnus. Franču vīnus galvenokārt izmantoja ēdienu gatavošanā, lai radītu hercoga cienastam īpašu garšu.
Atgādināšu, ka pēc 1581. gada kārtības ruļļa hercogam, hercogienei, viņu ģimenes locekļiem un virspadomnieku pāžiem pils Lielajā zālē klāja pusdienu galdu ar 20 ēdieniem, no kuriem 13 bija gaļas, bet četri – zivju ēdieni. Pie pusdienām ūdens vietā lietots medus dzēriens un ārzemju vīni. Hercoga Jēkaba valdīšanas gados visiecienītākie bija spāņu Krētas vīni.
