Pēc «Zemgales Ziņu» 26. marta raksta «Avāriju stacijā vides sargs sauc par laimi nelaimē» gribu izteikt arī savas domas par šo industriju. Mans galvenais jautājums pašvaldības vadībai un Jelgavas cilvēkiem ir par plāniem pie dzelzceļa stacijas būvēt autoostu – vai tiešām iedzīvotājus vajadzētu koncentrēt tādas bīstamības zonā. Lai gan – kā var gribēt domāšanu par Jelgavas iedzīvotājiem, ja pat valstī divdesmit gadu garumā tā arī nav izdots neviens jēdzīgs aizsardzības likums, kas regulētu, kur, ko, cik lielu var būvēt, kādas kravas vest, cik lielus krājumus veidot utt. Domāju, ka visa tā lieta ar stacijas apkārtnes attīstīšanu un autoostas pārcelšanu uz turieni ir saistāma ar korupciju šajā termināļa lietā. Droši vien tagadējo autoostu nolīdzinās, bet tās vietā pašā pilsētas centrā uzcels kārtējo lielveikalu metāla karkasā. Atceros, ka Šauļu rampā pirms aptuveni 25 gadiem dega benzīna cisterna. Laimīgā kārtā tā toreiz neeksplodēja. Sekas būtu šausmīgas, jo blakus bija katlumāja, netālu dzīvo cilvēki. Bet ar vilcieniem cauri Jelgavai jau ved ne tikai dīzeļdegvielu vai benzīnu, arī spēcīgas un indīgas skābes, metanolu un citas kaitīgas vielas. Ja tas viss ies gaisā, sekas būs neaptveramas. Astoņdesmito gadu otrajā pusē jau bija izvēlēts Krustpils dzelzceļa līnijas apvedceļš, kam bija jāiet cauri Vircavas pagastam. Ja tas būtu īstenots, daļa bīstamo kravu aizietu garām Jelgavai, kur tomēr koncentrēts liels iedzīvotāju skaits. Taču toreiz ideja palika uz papīra, bet pēdējo divdesmit gadu neapdomīgā politika šīs lietas nav risinājusi. Es gribētu, lai jelgavnieki pasaka, vai viņi piekrīt autoostas būvniecībai stacijas tuvumā.
