«Kad manam dēlam bija 16 gadu, nejaušā telefonsarunā dzirdēju, ka viņam ir kāda saistība ar narkotikām. Puika bija kļuvis nervozāks, noslēgtāks, domāju, tas saistībā ar vecuma pārejas posmu, taču vēlāk uzzināju, ka jau divus gadus viņš ir lietotājs. Mums bija nepatīkama un asa saruna, pēc kuras dēls stingri pateica, ka ne pie viena narkologa un ārsta neies, taču atzina, ka vēlas beigt lietot, bet nespēj. Biju dzirdējusi par atkarību profilakses kabinetu, bet īsti tam nebiju pievērsusi uzmanību. Sameklēju, tikos ar tā darbinieci, un vienojāmies, ka dēlam jāatnāk aprunāties. Viņš piekrita tikai tāpēc, ka saruna būs pilnīgi anonīma. Viena, otra, trešā reize, un dēls pats sāka man stāstīt par saviem mērķiem, plāniem un ticēja, ka atmetīs. Atbalstījām, lai iet autovadītāju kursos, solījām vēlāk palīdzēt nopirkt automašīnu, mudinājām atteikties no draugiem, ar kuriem kopā narkotikas bija lietojis – darījām visu iespējamo, ko ieteica atkarību kabineta darbiniece. Pagājis vairāk nekā gads, un dēls atkal dzīvo normālu, pilnvērtīgu dzīvi. Ļoti gribu ticēt, ka kopā mums izdevās un labais uzvarēja ļauno. Nezinu gan, vai tas būtu iespējams bez atkarību profilakses kabineta palīdzības,» atzīst puiša mamma. Strādā profilaktiskiŠogad aprit astoņi gadi, kopš Jelgavā atvērts HIV profilakses punkts. Pamazām tas izaudzis un šodien pazīstams kā Jelgavas Atkarību profilakses centrs (APC) – vienīgais Latvijā, kas nodarbojas ar visu atkarību problēmām. Centrā Stacijas ielā 13 strādā divi diplomēti un īpaši sagatavoti speciālisti – medicīnas darbiniece Mārīte Ose ar maģistra grādu sociālajā darbā un Aija Blūma ar augstāko izglītību sociālajā darbā un jurisprudencē. Klientu skaits un uzticība kabinetam aug ar katru gadu. Ar to sadarbojas arī probācijas dienests, izglītības pārvalde, slimnīca, pašvaldības policija un citas institūcijas, centra darbinieces ir pieprasītas lektores skolās. Pirms gada centra darbu atzinīgi novērtēja Labklājības ministrija un piešķīra tam sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecību. «Mēs savus apmeklētājus neārstējam, bet veicam profilaktisko darbu, lai viņi nenonāktu līdz īstajai atkarībai, no kuras atbrīvoties var tikai medikamentozi. Savā darbā saglabājam pilnīgu konfidencialitāti, dažkārt ar klientu strādājam, pat nezinot viņa īsto vārdu. Daudzi, tostarp jaunieši, nāk un lūdz padomu, kā atbrīvoties no smēķēšanas, tieksmes pēc alkoholiskajiem kokteiļiem un citām atkarībām. Strādājam ar motivācijas un pašietekmes paņēmieniem. Ja cilvēks patiešām vēlas un mēģina tikt vaļā no atkarībām, pašietekmei un motivācijai ir milzīgs spēks, un daudzi spēj atbrīvoties. Izdodas pārliecinātAPC klientus pieņem četras dienas nedēļā. 2009. gadā to apmeklējuši vidēji 135 cilvēki mēnesī, bet gadā vairāk nekā pusotrs tūkstotis. Pērn ievērojami audzis konsultāciju skaits par alkohola un smēķēšanas atkarībām. M.Ose stāsta, ka esot ļoti daudz pozitīvu gadījumu, kad cilvēkus izdodas pārliecināt pārvarēt tieksmi un viņi atbrīvojas no netikuma, reizēm gan palīdzēt nespēj arī APC. «Kokaīna meitene»Kādā ģimenē 13 gadu vecā Sigita iepazinās ar Ingu (vārdi mainīti), kas par viņu bija septiņus gadus vecāka. Jaunā sieviete bija draudzīga un izpalīdzīga, iepazinās arī ar Sigitas māti. Kad Sigitai bija 16 gadu, Inga piedāvāja doties līdzi uz ārzemēm – it kā ciemos. Ar vecāku atļauju abas aizbrauca. Izrādījās, Inga bija kokaīna lietotāja. Svešzemē viņa nodarbojās ar seksuālām izvirtībām, kurās noraudzīties lika arī Sigitai. Tajās piedalīties un šņaukt kokaīnu Inga neuzspieda. Atgriezusies mājās, Sigita par notikušo vecākiem nestāstīja, jo tāda bija vienošanās. Latvijā pēc Ingas iniciatīvas arī Sigita sāka lietot kokaīnu. Skolā meitenei pasliktinājās sekmes, viņa konfliktēja ar vecākiem, īpaši tēvu, sastrīdējās arī ar Ingu un 17 gadu vecumā mierinājumu sāka meklēt alkoholā. Sigitas ģimenē ienāca mazulis, ko «kokaīna meitene» nekādi nespēja pieņemt. Psihologs ieteica ģimenei pēc palīdzības vērsties Jelgavas APC. Pamazām meitene atklāja savas problēmas speciālistiem un vēlējās, lai par kokaīna lietošanu viņi darītu zināmu arī mammai. Jauniete bija gatava palīdzībai un pārmaiņām, jo vairāk tādēļ, ka viņa nespēja draudzēties un satikties ne ar vienu puisi. M.Ose ieteica sazināties ar psihoterapeitu un narkologu Juri Batņu, kurš arī palīdzēja tikt uz kājām. Lielu atbalstu sniedza vecāki, un ģimenē pamazām viss sakārtojās. Vizītes pie speciālista meitene joprojām turpina, jo galvenais ir noturēties.Darbs ārstēProbācijas dienests uz APC nosūtīja puisi, kurš iznācis no ieslodzījuma un jau 12 gadu lieto heroīnu. Sarunā par dzīvi, sapņiem un mērķiem viņš atzina, ka vēlas pārtraukt atkarību. Kopīgi tika sastādīts plāns, ar ko aizstāt narkotiku lietošanu. Puisis devās palīgā radiniekiem, kas strādāja tirgū, sāka cītīgi skriet, interesantas nodarbes atrada datorā, iemācījās uz ielas draugiem pateikt «nē», tā domām par narkotikām atlika aizvien mazāk laika. Jaunietis regulāri nāca uz konsultācijām APC, līdz paziņoja, ka radusies iespēja strādāt Sanktpēterburgā pie brāļa celtniecībā. APC vienojās ar probācijas dienestu, ka puisim jādod iespēja. Tagad viņš uzturas Krievijā, strādā, narkotikas nelieto, norādītajā laikā ierodas Latvijā, lai atrādītos probācijas dienestam un iegrieztos APC. Bērns glābj vecākusReiz uz APC atnāca kāds zēns, kuram likās, ka vecāki par daudz lieto alkoholu. Vienojās, ka puisis palūgs, lai viņi atnāk uz kabinetu aprunāties. Vecāki ieradās, tika daudz runāts, centra darbiniece mudināja pieaugušos uz lietām paskatīties no bērna puses. Vecāki atzina, ka darījuši viņam pāri un nolēma savā ikdienā noteikti kaut ko mainīt, nosprauda arī mērķi, uz ko tiekties. Ar zēnu APC darbiniece norunāja tikties atkārtoti, ja ģimenē nebūs gājis uz labo pusi, bet viņš vairāk nav nācis. Cerams, viss ģimenē sakārtojies.
ViedokļiJuris Sokolovs, Valsts probācijas dienesta Jelgavas teritoriālās struktūrvienības vadītājs Tas, ko dara Jelgavas APC, ir tikai apsveicami. Atšķirībā no līdzīgiem konsultāciju punktiem citviet Latvijā Jelgavā tas ir saglabājies un veiksmīgi darbojas. Starp probācijas dienesta klientiem liela daļa ir atkarīgo vielu lietotāji, kas visbiežāk arī pastrādā noziegumus. Ir jācīnās un cilvēkiem jāparāda, ka var dzīvot citādi, un šeit vajadzīga speciālistu palīdzība, motivācija no malas. Jelgavas APC darbā pozitīvais ir tas, ka apmeklētāji konsultācijas var saņemt, paliekot pilnīgi anonīmi, un tas daudzus iedrošina. Tiklīdz cilvēks sāk apzināties, ka viņš ir atkarīgais, var spert nākamo soli – domāt, kā viņam palīdzēt. Nadežda Bergfelde, Jelgavas Amatniecības vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Kad uz lekciju uzaicinājām Jelgavas Atkarību profilakses centra pārstāvi, nedaudz šaubījāmies, cik nopietni to uzņems audzēkņi, kāda būs attieksme. Taču bijām patīkami pārsteigti, ka klasē ne mirkli nebija uzvedības problēmu, visi ieinteresēti klausījās, uzdeva jautājumus, diskutēja. Jaunieši atzina, ka uzzinājuši daudz noderīga par atkarības vielām, to ļaunumu un sevis pasargāšanu. Zinu, ka pēc tam daži devās uz centru, lai pārrunātu viņus interesējošus jautājumus un saņemtu konsultāciju. Laikā, kad skolās vairs nav psihologu, šāda centra pastāvēšana ir ļoti nozīmīga. Varētu pat vēlēties pilsētā vairākus tādus. Ja kaut vienam palīdzēsim izbēgt no pašnāvības vai atkarību jūga, jau būs daudz. Pagājis vien nepilns mēnesis, bet jaunieši jautā, kad atkal būs tikšanās ar centra speciālistu.
