Lai iegrožotu darījumus pelēkajā zonā un ņemot vērā joprojām augsto «aplokšņu» algu līmeni valstī, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ierosina Finanšu ministriju izvērtēt iespēju Kredītiestāžu likuma 63. pantā noteikt kredītiestādēm pienākumu reizi gadā sniegt VID informāciju par fizisko personu – Latvijas Republikas rezidentu visu kontu atlikumu iepriekšējā gada sākumā un beigās, kā arī kontu debeta vai kredīta apgrozījumu šajā gadā. Šis priekšlikums kardināli atšķiras no iepriekšējās idejas, kad VID vēlējās iegūt informāciju no bankām par klientu skaidras naudas iemaksām norēķinu kontos.Evita Teice-Mamaja, VID Sabiedrisko attiecību daļas vadītājas pienākumu izpildītāja
Iegūstot informāciju par fizisko personu kontu atlikumiem gada sākumā un beigās, kā arī konta debeta vai kredīta apgrozījumu, VID to varētu izmantot, lai precīzāk noteiktu tās personas, kuras gūst nedeklarētus ienākumus, tādējādi nodokļi budžetā netiek maksāti pilnā apmērā. Kontaktējoties ar šīm fiziskajām personām, varētu tikt iegūta arī informācija par «aplokšņu» algu izmaksātājiem. Tas būs vēl viens informācijas avots, kas ļaus secināt par fiziskās personas saņemto ienākumu legalitāti, VID efektīvāk varēs plānot nodokļu kontroles pasākumus, un tā tiks sekmēta noziedzīgu nodarījumu valsts ieņēmumu jomā atklāšana un novēršana. Turklāt šādas normas esamība jau pati par sevi preventīvi sniegs pozitīvu iespaidu uz fizisko personu attieksmi pret nodokļu nomaksu, tas ir, zinot, ka informācija par darījumu apjomiem var nonākt VID rīcībā, uzlabosies nodokļu maksātāju disciplīna.
Otrs VID priekšlikums – veikt grozījumu Kredītiestāžu likuma 74.3 pantā, paredzot pienākumu kredītiestādei, atverot un slēdzot fizisko personu – Latvijas Republikas rezidentu pieprasījuma noguldījumu un maksājumu kontus, sniegt VID informāciju (vārds uzvārds, personas kods, pieprasījuma noguldījuma vai maksājuma konta numurs, valūta). Ja VID rīcībā būs pieejama minētā kredītiestāžu informācija, tas palīdzēs izvērtēt fiziskās personas ienākumu apjomu, salīdzinot to ar deklarētajiem ienākumiem; VID varēs mērķtiecīgi veikt preventīvos pasākumus, aicinot fiziskās personas deklarēt ienākumus, ja tas nav izdarīts pilnā apmērā. VID efektīvāk varēs plānot nodokļu kontroles pasākumus personām, kurām, ņemot vērā kredītiestāžu sniegto informāciju, konstatēts lielākais risks, ka nodokļi nav deklarēti pilnā apmērā, un tiks sekmēta noziedzīgu nodarījumu valsts ieņēmumu jomā atklāšana un novēršana.
Baiba Melnace, Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību vadītāja
Šis priekšlikums būtiski atšķiras no sākotnēji VID virzītā projekta, kad bija vēlme pieprasīt no bankām informāciju par klientu veiktajām skaidras naudas iemaksām bankas automātos. Šobrīd negribam spekulēt ar jauno VID priekšlikumu, ar kuru rūpīgi jāiepazīstas. Tāpat pagaidām atturētos minēt, vai papildu pienākumi, kas prasīs arī papildu resursus, var likt bankām pārskatīt savu pakalpojumu tarifus. Taču šis nav vienīgais papildu pienākums un slogs, kas regulāri bankām tiek uzkrauts, un reiz var pienākt brīdis, kad tās būs spiestas apsvērt lēmumus par pakalpojumu tarifu izmaiņām, diemžēl uz augšu, jo mūsu resursi nav bezgalīgi un mēs nevaram īstenot bezmaksas pienākumus, kas patiesībā nemaz nebūtu mums jāveic.
