Latvijas studentu «Līderu forums» ir vasaras nometne, kas šovasar pulcēja vairāk nekā astoņdesmit studentu no divdesmit astoņām Latvijas augstskolām.
Latvijas studentu “Līderu forums” ir vasaras nometne, kas šovasar pulcēja vairāk nekā astoņdesmit studentu no divdesmit astoņām Latvijas augstskolām. Tas risinājās no 17. līdz 20. augustam Rēzeknē, Adamovas vidusskolā.
Nometnes tematika – augstskolu pieejamība dažādām minoritātēm. Vai etniskie (ādas krāsa, tautība, valoda utt.), sociālie un fiziskie faktori (kustību, redzes, dzirdes un citi veselības traucējumi) nav šķērslis studēt augstākajās mācību iestādēs.
Projekta mērķis ir aktualizēt pieejamas augstākās izglītības nodrošinājumu visiem sabiedrības locekļiem neatkarīgi no dzimuma, etniskās piederības, valodas, fiziskajām spējām.
Forumā piedalījās arī LLU Socioloģijas fakultātes aktīvisti Līga Feldmane un Normunds Aģis. Viņi “Ziņām” zināja stāstīt, ka pasākumā apspriestas globālas tēmas, taču foruma dalībnieki bija spiesti atzīt, ka, lai kādas arī būtu problēmas, to risināšanai nepieciešami līdzekļi.
Līga un Normunds teic, ka, mācoties Sociālo zinātņu fakultātē un darbojoties Studentu pašpārvaldē, neizjūt ne valodas barjeru ar citu tautību pārstāvjiem, ne arī citādi kāda jaunieša atšķirības vai izstumšanu no kopējās studentu dzīves telpas. “Mūsu fakultātē notiek ļoti daudz prezentāciju, kurās arī citu tautību pārstāvjiem jārunā latviski. Lielākā daļa to dara labi, pat ja ikdienā runā, piemēram, krieviski,” stāsta Līga.
Latvijā visdemokrātiskākā studentiem ar kustību traucējumiem ir Rīgas Stradiņa universitāte. Iemesls ir vienkāršs – augstskolai pietiek līdzekļu, lai sakārtotu telpas un pielāgotu tās invalīdu vajadzībām.
“Līderu forumā” piedalījās arī invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”. Tās biedrs Raimonds Smagars šogad sācis studijas Rīgas Stradiņa universitātes Politoloģijas fakultātē. Ar Raimondu tikāmies augstskolas pagalmā, kur jau ar somām un mapēm studenti bija godam atklājuši jauno mācību sezonu.
Ar kādām aktivitātēm “Apeirons” nodarbojās forumā?
Stāstījām par cilvēkiem ar invaliditāti, spēlējām interaktīvu spēli, kur katram foruma dalībniekam bija iedalīta noteikta loma – dažādu sociālo slāņu pārstāvji, cilvēki ar invaliditāti, bez tās. Klātesošie varēja pārdomāt, kādas iespējas ir invalīdiem un kā viņi spēj sadzīvot ar invaliditāti.
Kas kavē invalīdu iegūt vēlamo izglītību?
Pirmkārt, tā ir nepieejama vide (dažkārt arī mājās). Bieži nav nepieciešamo materiālu, piemēram, jauniešiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem.
Kā ir ar tavu mācību iestādi?
Gandrīz nekur nav ideāli, taču šeit no Rīgas augstskolām ir lielākas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti.
Vai nepieejamā vide ir noteicošais, ka daudzi cilvēki ar invaliditāti nestudē?
Noteikti ne. Vide ir tikai viens faktors, taču vēl ir citi, piemēram, bieži vien cilvēki ar invaliditāti nevar studēt, jo arī pamatizglītība un vidējā izglītība speciālajās skolās kvalitātes ziņā atpaliek no vispārizglītojošajām mācību iestādēm.
Vai ir atsķirība starp iedzimtu un iegūtu invaliditāti?
Noteikti, jo cilvēks ar iegūtu invaliditāti jau ir mācījies parastā skolā. Ir liels trieciens mainīt vidi un sākt mācīties speciālajā skolā. Taču tas nereti jādara, jo ne jau klases vai kursa biedros ir problēma, nereti tā ir skolotājos, kas pat izsakās, ka “tāds mūsu skolā nemācīsies” vai arī: “Jums ir deviņu klašu izglītība, esat invalīds, saņemat pabalstu, kāpēc jums mācības?”.
Vai zini kādu skolu, kas pielāgota invalīdu vajadzībām?
Ir tādas, taču pārsteigts biju nevis par skolu, bet gan par Dikļu pili, kas pēc rekonstrukcijas pielāgota it visiem. Tur nav nekā speciāla invalīdiem, taču ir lifti, plaši gaiteņi, numuriņos arī cilvēks ar invaliditāti var justies komfortabli.
Izrādās, kultūrvēsturisks piemineklis varbūt pieejams arī invalīdiem, vēl jo vairāk, ja tā ir mācību iestāde. Mēs taču nedzīvojam laikmetā, kad mācījās pie sveču gaismas un nebija apkures. Ja runājam par kultūrvēsturiskiem objektiem – kāda no tiem jēga, ja tie nav pieejami visiem?
Kādi ir tavi iespaidi, sākoties mācībām augstskolā?
Jauka skola, atsaucīgi pasniedzēji, jāmācās daudz, viegli nebūs, taču, ja ir mērķis, pēc tā ir jātiecas.
