Pirms pusotra gada Ozolnieku novada pašvaldība sāka jeb aktivizēja, kā izrādījās, visai ilgstošu cīņu pret uzņēmēju un kādreizējās Augstākās padomes deputātu Movelu, cenšoties panākt, lai viņš novāc pusdegušu graustu ciemata centrā. Pēc ilgiem pūliņiem un personiskas norādes uzlikšanas centrālās ielas malā uzņēmējs beidzot nokaunējās, māju nojauca un zāli nopļāva. Tagad, kā lasāms jaunākajā Ozolnieku pašvaldības izdevumā, līdzīgi novada Dome cenšas pabikstīt vēl divu novārtā atstātu būvju īpašniekus. «Par postažu daiļrunīgais Rīgas advokāts (kas ticams, nav no mazturīgajiem) pat zinis neliekas!» raksta Ozolnieku avīze. Tēlotais sašutums gan šķiet nevietā – esmu pārliecināta, ka novada iedzīvotājiem šādas anonīmas kaunināšanas vietā vairāk gribētos lasīt īpašnieku vārdus, uzvārdus un to, ko Dome ir darījusi, lai vestu bezatbildīgos saimniekus pie prāta. «Ziņas» nesen rakstīja, ka Ozolnieku novads lēmis nojaukt nelikumīgi uzbūvētus pagrabus un garāžas. Šonedēļ Ādažu novada Dome pieprasījusi Valsts prezidenta padomnieces Kukules ģimenei nojaukt sētu neievērotās tauvas joslas dēļ (ja divu nedēļu laikā tas netikšot izdarīts, jaukšot paši). Taču daudz biežāk šķiet, ka vietējās varas ir pārāk iecietīgas pret aizaugušiem zemes pleķiem, pusgruvušām mājām un tamlīdzīgiem objektiem, kas ne vien bojā skatu, bet ir arī bīstami iedzīvotājiem. Kāpēc gadiem ilgi, iebraucot Jelgavā no Rīgas puses, pirmo un ne to labāko iespaidu par pilsētu rada daudzstāvu monstrs un bīstamais RAF stadions, kā nupat to trāpīgi fiksēja jaunzēlandietis un nu jau labu laiku jelgavnieks Džareds Grellets? Kāpēc tiem, kas šurp brauc ar vilcienu, jānoraugās aizaugušos cukurfabrikas laukos tikai tāpēc, ka teritorijai apkārt uzsliets žogs? Mums stāsta par nebeidzamiem tiesas procesiem un dažādiem noteikumiem, kas neļauj darīt to un šo, bet neefektīvi noteikumi un likumi taču ir maināmi. Ja vien būtu nopietna vēlme pilsētu sakopt.
