Pirms svētkiem – jaunā mācību gada sākuma – pilsētas skolotāju lielajā sapulcē analizēs jūnijā kārtoto centralizēto eksāmenu rezultātus.
Pirms svētkiem – jaunā mācību gada sākuma – pilsētas skolotāju lielajā sapulcē analizēs jūnijā kārtoto centralizēto eksāmenu rezultātus.
Nav brīnums, ka dažādās skolās vienas un tās pašas atzīmes svars ir atšķirīgs. Iespējams, viens skolotājs liek astoņas balles tur, kur cits liktu septiņas, iespējams, vērtējumu starpība varētu būt pat lielāka. Taču centralizētie eksāmeni visu noliek zināmā, vienlīdzīgā kārtībā. Tajos skolēnam atzīmi pēc unificētas shēmas nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas nozīmēts teicams, taču personīgi nepazīstams skolotājs, visdrīzāk no citas Latvijas malas. Protams, zināmā mērā diskutabli ir uzdevumi, kas centralizētajos eksāmenos tiek uzdoti, tomēr kaut cik objektīva šī mēraukla tomēr ir.
«Ziņas» jau informēja par Jelgavas skolu kopējiem centralizēto eksāmenu rezultātiem. Šoreiz ar Izglītības pārvaldes galvenās speciālistes Mirdzas Sīkas palīdzību ieskatīsimies sekmēs atsevišķos priekšmetos.
Jāatgādina, ka katram vidusskolas vai ģimnāzijas absolventam ir jābūt nokārtotiem pieciem eksāmeniem. Divi no tiem ir obligātie: sacerējums dzimtajā valodā (šis eksāmens nav centralizēts un tiek vērtēts skolā) un svešvaloda. Pārējos trīs var izvēlēties.
Diemžēl ķīmijas eksāmenu, ko izvēlējās kārtot seši Jelgavas dienas vidusskolu absolventi, un fizikas eksāmenu, ko kārtoja divi, tabulā nebūtu jēgas rakstīt, jo tik mazs eksāmenu darbu skaita procentuālais rezultāts nav pārāk objektīvs un vairāk parāda atsevišķu skolēnu spējas, nevis visas skolas nopelnu. Patīkami piebilst, ka gan 5., gan 6. vidusskolā, kur obligāti bija jāliek eksāmens valsts valodā, labo atzīmju procents pārsniedza 80.
Visproblemātiskāko iespaidu atstāj matemātikas eksāmena rezultāti. Vairumā skolu, izņemot 2. un Spīdolas ģimnāziju, labo eksāmena darbu skaits ir mazāks par pusi. 2000./2001. mācību gadā Jelgava izskatās samērā vāji arī valsts mērogā (par 2001./2002. mācību gadu šis rādītājs vēl nav apkopots). Pilsētas matemātikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, 2. ģimnāzijas skolotāja Līvija Rāte šo situāciju skaidro tā: «Ir jāatzīst, ka šodien matemātikai vairs nav tāds prestižs, kāds tas bija pirms gadiem desmit. Skolēniem vairs neprasa iemācīties tik daudz formulu (formulu lapas drīkst lietot eksāmenā). Būtībā matemātika ir palikusi tikai kā palīglīdzeklis, lai skolēns apgūtu ekonomiku vai informātiku. Man kā profesionālei to nav viegli pieņemt. Taču tagad, ja redzu, ka skolēns laiku, ko vajadzētu veltīt matemātikai, ir izmantojis lietderīgi, apgūstot kādu citu priekšmetu, piemēram, kultūras vēsturi, es spēju viņam priecāties līdzi. Protams, mūsu matemātikas klasei eksāmens ir un paliek obligāts. Ar šo skolēnu rezultātiem varu būt apmierināta.»
Atliek cerēt, ka cienījamās skolotājas minētās tendences neaizies pārāk tālu, ka mūsu brīvībai dzimusī jaunatne prātā pārspēs savus šauri aprēķinošos senčus.
