Pasaules popmūzikas megazvaigznes Madonnas meitai vēl nebija izšķīlušies pirmie zobiņi, kad ekstravagantā māte pasaulei ar informācijas līdzekļu starpniecību paziņoja, ka viņa savam bērnam maksimāli ierobežos iespēju skatīties televīzijas raidījumus.
Pasaules popmūzikas megazvaigznes Madonnas meitai vēl nebija izšķīlušies pirmie zobiņi, kad ekstravagantā māte visai pasaulei ar informācijas līdzekļu starpniecību paziņoja, ka viņa savam bērnam maksimāli ierobežos iespēju skatīties televīzijas raidījumus. Pieņemt šādu lēmumu Madonnu bija veicinājusi vēlme pasargāt savu acuraugu no popkultūras kaitīgās ietekmes, bet ne ar pušplēstu vārdu netika teikts, ka gādīgā māte būtu domājusi arī par TV ekrāna radītā elektromagnētiskā starojuma (EMS) iespējamo un pagaidām līdz galam neizpētīto ietekmi uz viņas pirmdzimto. Visticamāk, Madonnai tas pat prātā neienāca.
Taču pasaulē, kurā zinātniski tehniskais progress vairs nav apturams, ik dienas rodas jaunumi, kas atvieglo mūsu dzīvi, tajā pašā laikā radot papildu tehnoloģisko elektromagnētisko starojumu. Un aizvien vairāk tiek diskutēts, vai un kā tas ietekmē cilvēka organismā notiekošos procesus.
Starojums jāierobežo
Eiropas Savienības sabiedrības veselības programmā 2001. – 2006. gadam viens no izvirzītajiem mērķiem ir izstrādāt galvenos principus un ieteikumus, lai mazinātu un novērstu elektromagnētiskā starojuma iespējamo kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību. Jau 1999. gada Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija pieņēma rekomendāciju, kurā politiķi un valstu vadītāji tika aicināti veikt pasākumus elektromagnētiskā starojuma ierobežošanai. Šai rekomendācijai nav obligāts raksturs, taču tas ir rosinājums katrai valdībai domāt un rīkoties sabiedrības aizsardzības interesēs.
Pērn Eiropas Parlamenta Rūpniecības, zinātnisko pētījumu un enerģētikas nodaļa, kas nodarbojas ar zinātnisko un tehnoloģisko piedāvājumu novērtējumu, sniedza atskaiti par rezultātiem elektromagnētiskā starojuma izpētē un ietekmē uz veselību. Tajā tika iekļauti arī vairāki ieteikumi, kas ļautu mazināt EMS kaitīgo ietekmi. Tostarp tika ierosināts parūpēties par pasākumu kompleksu, lai novērstu situāciju, ka bērni un pusaudži ilgstoši un bez īpašas vajadzības lieto mobilos tālruņus – bērni pret EMS iespējamo kaitīgo ietekmi ir uzņēmīgāki. Mobilo aparātu ražotājiem tika lūgts plašāk skaidrot patērētājiem, ka specifiskais absorbcijas līmenis (SAR), kuru dažās valstīs drīz būs nepieciešams uzrādīt telefona tehniskajā raksturojumā, attiecas tikai uz tiem starojumiem, kas sasilda bioloģiskos audus, taču nav saistīti ar netermisko ietekmi uz lietotājiem. Bet tieši netermiskā ietekme var būt daudz bīstamāka, jo mēs par to zinām pārāk maz.
Kaitīgs vai ne?
Noteikta viļņu garuma un noteiktas frekvences elektromagnētiskais starojums tiek izmantots fizioterapijā, lai veicinātu dažādus audos notiekošus procesus. Daudz ko cilvēkam pateikusi priekšā daba, kuras radītā un vienmēr pastāvošā elektromagnētiskā starojuma ietekmē civilizācija atradusies kopš savas attīstības sākuma. Turklāt jāpiebilst, ka bez šā tā sauktā fona starojuma cilvēka organisms nespētu normāli funkcionēt. Taču problēmas ar tehnoloģisko elektromagnētisko starojumu cilvēks radījis pats.
Tehnoloģiskās EMS bīstamība cilvēcei vairāk saistās ar to, ka esam tai pakļauti salīdzinoši īsu laika sprīdi savas evolūcijas gaitā un mūsu organismi vēl nav spējuši izstrādāt imunitāti pret to.
Tehnoloģiskais elektromagnētiskais starojums pirmo publisko uzbrukumu saņēma tad, kad eksperti vērsās pret tā radīto audu sasilšanas efektu. Taču tas nav vienīgais efekts, ko EMS rada. Tagad pasaulē pētnieki sadalījušies divās nometnēs. Vieni apgalvo, ka šim starojumam nav kaitīgas ietekmes, otri apgalvo, ka EMS starojuma ietekmes komplekss nav līdz galam izpētīts. Pašlaik droši nevar apliecināt to, ka EMS ir kaitīgs, bet tieši tāpat nav ne vismazākā pamata apgalvojumiem, ka tas nav kaitīgs cilvēka organismam.
Elektromagnētiskais smogs
Vispirms tika konstatēta EMS viļņu termiskā iedarbība. Prognozējot to iespējamo bīstamību veselībai, tika izstrādāti īpaši drošības noteikumi, kas jaunradāmajai un ekspluatācijā esošajai tehnikai izvirzīja īpaši stingras prasības tieši šajā jomā. Ir pierādīts, ka termiskais efekts, pārsniedzot definētas normas, ir bīstams. Termisko efektu rada starojuma intensitāte. Taču ne mazāk svarīga ir arī tā frekvence un signāla forma. Drošības noteikumos pagaidām nav strikti definēti frekvences ierobežojumi, jo tās ietekme procesu stimulācijā līdz galam nav izpētīta. Tajā pašā laikā ir pierādīts, ka cilvēka organisms uz specifiskas frekvences netermiskiem efektiem reaģē jau simts (!) reižu mazākā starojuma intensitātē. Aizvien lielāku uzmanību zinātnieki pievērš tieši specifiskas frekvences EMS spējai radīt rezonansi šūnu līmenī. Tā ietekmē procesus šūnu membrānās. Piemēram, kaulaudos, EMS var traucēt kalcija uzturēto procesu norises. Visi komunikāciju procesi dzīvos organismos ir kā smalkas elektriskas sistēmas, kas pat ļoti vāju ārējo starojumu ietekmē var saņemt nepareizu «signālu» un reaģēt uz to neadekvāti organisma vajadzībām.
Šos draudus sabiedrības veselībai pētnieki jau nodēvējuši par elektromagnētisko smogu jeb elektromagnētisko piesārņojumu. Eksperimentos fiksēts, ka pastāvīga un ilgstoša tehniskā elektromagnētiskā starojuma ietekme uz cilvēka organismu rada galvassāpes, paaugstinātu nogurdināmību un miegainību, veicina atmiņas pasliktināšanos un imunitātes pavājināšanos. Cilvēki kļūst nervozāki un vieglāk aizkaitināmi, palielinās tieksme lietot kafiju, smēķēt. Tehnikas radītais EMS ir visai viltīgs, jo ne vienmēr to iespējams sajust ar organismu. Kā salīdzinošo piemēru var minēt radiāciju, kuru mēs nejūtam ar maņu orgāniem, taču zinām, kādas var būt sekas. Un tieši tas liek mums būt piesardzīgiem arī pret EMS, kura ietekmes pilnu spektru cilvēks vēl nav izpētījis un diez vai to izdarīs tuvākajā laikā.
Mobilo tālruņu ražotāji, radot jaunākās paaudzes aparātus, ir panākuši, ka starojums signāla saņemšanas un aparāta darbības laikā vairs neizraisa galvas audu un smadzeņu sasilšanu. Taču mobilo telefonu bāzes staciju tuvumā veiktie pētījumi uzrāda, ka cilvēki, kas pastāvīgi dzīvo tuvu raidītājam, salīdzinoši vairāk sūdzas par dažādām veselība problēmām. Eiropieši kā piemēru starojuma izraisītajam efektam īpaši pieminēja Skrundas lokatora negatīvo ietekmi uz apkārtējo iedzīvotāju veselību.
Pasaule meklē, kā aizsargāt sevi no elektromagnētiskā smoga. Zinātnieki izstrādā un jau piedāvā tirgū individuālās aizsardzības iekārtas. Tādas ir parādījušās arī Latvijā un neitralizē elektromagnētiskā izstarojuma ietekmi uz cilvēku. Sekojot Eiropas Parlamenta Rūpniecības, zinātnisko pētījumu un enerģētikas nodaļas atskaitē iekļautajiem ieteikumiem, individuālās aizsardzības iekārtu efektivitāte jānosaka ar bioloģisko testēšanas metodi, turklāt šīs iekārtas nedrīkst tikt atzītas par nederīgām pat tad, ja tās nesamazina EMS specifisko absorbcijas līmeni.
Pirms doties mežā ar grozu, vietā ir brīdinājums tajā nelikt nevienu sēni, kuru nepazīsti. Elektromagnētiskā starojuma ietekme, saskatot tajā analoģiju ar vēl īsti neiepazītu sēni, varbūt arī nav tik bīstama, kā izskanējis pesimistiskajās prognozēs, taču mums ir iemesls censties izsargāties no šā starojuma ietekmes. Jo pagaidām cilvēces rīcībā nav pilnīgi ticamu datu, kādu ietekmi tehniskais EMS atstāj uz mums un mūsu bērniem. Ir jāmācās sadzīvot ar tehnikas radīto EMS pēc iespējas piesardzīgi, jo to novērst nav mūsu spēkos. Mēs varam tikai domāt un rīkoties, lai šo ietekmi mazinātu.
