Mainās laiki, mainās Saeimas un tās apstiprinātās valdības, bet līdz šim nemainīgi ir palikuši valdības noteikumi, kas atļauj no fiziskām personām iepirkt krāsaino metālu.
Mainās laiki, mainās Saeimas un tās apstiprinātās valdības, bet līdz šim nemainīgi ir palikuši valdības noteikumi, kas atļauj no fiziskām personām iepirkt krāsaino metālu. Nemainīgi katru nedēļu, pat katru dienu uzzinām par atkal un atkal nozagtiem elektrības vadiem, ceļa zīmēm, katliņiem, karotēm un citām no krāsainā metāla ražotām rūpnieciska vai saimnieciska rakstura mantām.
Pēc policijas rīcībā esošām ziņām, tikai šā gada deviņos mēnešos Jelgavas rajonā ir notikušas 35 elektrības vadu zādzības. Tas nozīmē, ka garnadži ir rāpušies stabos un, ņemot talkā vairāk vai mazāk piemērotas pariktes, nozaguši drātis gan no zemsprieguma, gan augstsprieguma līnijām. Vai ik dienu uzzinām ko jaunu par krāsainā metāla zagļu aktivitātēm un atjautību, par viņu postījumiem un arī traģiskajam sekām.
Fakti ir šaušalīgi, tāpēc varētu vēlreiz uzskaitīt jau iepriekš ziņās minēto: «Dienvidu elektriskajos tīklos Jelgavas rajona Valgundes pagasta teritorijā augustā no 0,4 kilovoltu līnijas transformatoru punkta nozagti 600 metru elektrības vadu, kas svēra apmēram 60 kilogramu. Remontbrigāde, kas devās novērst bojājumu, pie elektrolīnijas balsta atrada mirušu vīrieti. Spriežot pēc pierādījumiem (elektrības vadā bija palikušas karājoties asknaibles), bojā gājušais bija saistīts ar vadu zādzību. Arī Rīgas rajona Garkalnes pagasta Upesciemā netālu no Vilciņu mājām «Latvenergo» operatīvā brigāde atrada vīrieša līķi, bet notikuma vietas apskates laikā speciālisti secināja, ka vīrietis gājis bojā, nejauši pieskaroties zemē nomestajiem nogriezto vadu galiem, kas vēl bijuši zem sprieguma. Pavasarī Rīgā elektrotraumu guva desmitgadīgs zēns, kas bija piekļuvis nezināmu ļaundaru atmūķēta transformatora elektroiekārtai. Atkal vainojami bija zagļi. Marta nogalē traģēdija notika Saulkalnē, kur trīs jaunieši iekļuva SIA «Saulkalne – S» uzņēmumam piederošā transformatoru punktā ar nolūku nozagt krāsaino metālu. Viens jaunietis gāja bojā, otru ievietoja slimnīcā, bet trešo aizturēja policija…» Tas bija rakstīts pirms dažām nedēļām.
Informācija liecina, ka pagājušajā nedēļā Valgundes pagastā blakus šosejai Rīga – Liepāja nozagts 1250 metru elektrovadu.
Mežciemā elektrības vadu zagļi pie kārotās mantas tikuši, pārkniebjot atsaites, nogāžot stabu zemē un mērkaķa ātrumā savācot patiešām no gaisa nokritušos vadus. Līdzīgi garnadži rīkojušies Valgundes pagastā. Varbūt tomēr ir vērts saskaitīt nozagtās ceļa zīmes daudzu tūkstošu latu vērtībā? Varbūt uzskaitīt mākslas darbus, tostarp kapu pieminekļus, kuriem ir bijusi tā nelaime tapt radītiem no krāsainā metāla un tāpēc nonākt pārkausēšanā? Un vēl pieskaitīt tās dzīvības, ko izdzēsusi kāre negodīgi tikt pie peļņas? Un vēl tās, kas nevainīgi aizgājušas mūžībā tikai tāpēc, ka viņām sagadījies mīt to pašu taku, kur pirms laiciņa «saimniekojuši» zagļi? Vai uzskaitījuma pietiks, lai valdība, kuras uzdevums ir gādāt par mūsu drošu dzīvi, beidzot atmestu nevajadzīgo «kautrību» un liktu kontrolēt biznesu, kur ir gan materiāli, gan gluži cilvēciski zaudējumi?
Vienmēr ir interesants jautājums – kam tas ir izdevīgi? Pats dīvainākais, ka jau minētos MK noteikumus, kas atļauj iepirkt metālus no fiziskajām personām par absurdu uzskata visi aptaujātie, sākot ar elektrokompānijas darbiniekiem un beidzot ar Ekonomikas ministrijas un valdības pārstāvjiem. Vienīgās izmaiņas, ko spēja panākt iepriekšējās valdības, lika pieņemšanas punktos noteikt, vai pārdotie metāli nav radioaktīvi…
Drīz darbu sāks jaunā 8. Saeima, kurā strādās arī Latvijas Pirmās partijas deputāte, ilggadēja «Latvenergo» darbiniece jelgavniece Jevgenija Stalidzāne. Cerēsim uz viņu?
