Vidējās izglītības iestādes statusa iegūšanu tuvāko uzdevumu skaitā ierindojusi Jelgavas Mākslas skolas jaunā direktore Ilze Ezerniece.
Vidējās izglītības iestādes statusa iegūšanu tuvāko uzdevumu skaitā ierindojusi Jelgavas Mākslas skolas jaunā direktore Ilze Ezerniece.
«Kāpēc viss notika tieši tā un ne citādi? Direktora izraudzīšanas process bija pārsteigumu un neskaidrību pilns – ne tikai man, bet visam skolotāju kolektīvam. Neziņas pilnā gaisotne noskaņojumu, protams, nevarēja neietekmēt arī tobrīd, kad pēc iepazīšanās ar manis izklāstīto skolas attīstības koncepciju kāds no komisijas jautāja, vai jūtaties gatava direktores amatam. Attraucu spontānu «nē!». Ko citu lai es būtu atbildējusi – ka sapni tikt šajā amatā esmu lolojusi gadiem ilgi?» smejas Jelgavas Mākslas skolas jaunā direktore Ilze Ezerniece, piebilstot, ka viņas vājā puse esot «nedirektorisks» izskats un izturēšanās atšķirībā no priekšgājēja Andreja Zvejnieka, kas skolas saimnieka iespaidu iedvesis jau ar savu parādīšanos vien. Lai jaunajā amatā iejustos pilnīgi, viņasprāt, varētu būt vajadzīgs vismaz gads.
Savukārt jaunās direktores stiprā puse noteikti ir ilgie darba gadi Mākslas skolā vēl pirms iestādes pārcelšanas no 2. ģimnāzijas uz telpām Mazajā ceļā. Līdz ar to sasāpējušāko jautājumu un lielāko cerību zināšana un kolektīva pleca sajūta.
Piecu klašu programmas, kas ietver zīmēšanu, gleznošanu, veidošanu, dekoratīvo un figurālo un tēlotājkompozīciju un mākslas valodas pamatus, uzdevums ir sagatavot mācībām mākslas vidusskolā, un apgūto pamatu veiksmīgu izmantotspēju šogad ilustrē pieci Jelgavas Mākslas skolas audzēkņi, kas iestājušies mākslas vidusskolās. Ikgadējos semināros, kuros tiekas mākslas skolu pārstāvji no visas valsts, papildus citu profesionālu jautājumu pārrunāšanai katram ir iespēja paraudzīties uz savu darbavietu Latvijas mākslas izglītības ainā. Pagājušogad krāsu tēmai veltīts seminārs notika Ķekavā, un domu, iespaidu un viedokļu apmaiņa ļāva secināt, ka mūsu skola izceļas ar klasiskās mākslas pamatu apgūšanas piedāvājumu labā līmenī, Ilze Ezerniece rezumē no pagājušā gada semināra pārvestās kolēģu atsauksmes. «Citur vairāk nododas kam ekstravagantākām, eksperimentē. Jelgavā, manuprāt, šo vietu aizpilda «Jundas» pulciņi. Tāpat mūzikā – ir Eksperimentālā studija un ir vidusskola, kur apgūst klasiskās mūzikas ābeci.»
Mākslas vidusskolas ir Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā. Fakts, ka Zemgalē mākslas vidējās izglītības iestādes nav, liek uzdot jautājumu, vai JMS nebūtu piemērotākā kandidāte. Tā, direktore atklāj, ir Mācību daļas vadītājas Maritas Landaus ilgi lolota ideja. Pirmais solis drīzumā būtu pieredzes gūšanas brauciens uz Valmieru. Valmieras Mākslas vidusskola, visjaunākā no iepriekšminētajām mākslas vidējās izglītības iestādēm, ir labs piemērs, no kā mācīties jaunā statusa «izcīnīšanas» mākslu.
Par vienu no skolas nodaļām varētu kļūt jaundibinātā modelēšanas klase. Direktore atzīst, nebūtu problēmu izveidot arī stikla mākslas nodaļu, iesaistīt citu specialitāšu, piemēram, foto vai datorgrafikas, pedagogus.
Skolai paplašinoties, vajadzētu papildu telpas. Tas aktualizē mākslas tempļa un tā tuvāko kaimiņu līdzāspastāvēšanas problēmu: zem mākslas skolas atrodas atskurbtuve, par ko skolēniem un pedagogiem ikdienā atgādina policijas «viesu» grabināšanās pie centrālapkures caurulēm.
Ilzes Ezernieces tēvs gleznotājs Gunārs Ezernieks savulaik, vēl padomju gados, veiksmīgi «atkratījies» no iecelšanas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas direktora godā. Tas, ka par meitas jauno amatu viņš izteicies atbalstoši, acīmredzot liecina par ticību, ka mūsdienās no skolas direktora viņa vadītās iestādes izaugsmē atkarīgs vairāk.
