Jūsu korespondentes Annas Afanasjevas raksts š. g. 19. janvāra «Zemgales Ziņu» numurā par nedienām Jelgavas Konservu fabrikā manī izraisīja pārdomas.
Jūsu korespondentes Annas Afanasjevas raksts š. g. 19. janvāra «Zemgales Ziņu» numurā par nedienām Jelgavas Konservu fabrikā manī izraisīja pārdomas. Nezinu, kāpēc tagad Konservu fabrika tiek uzskatīta par nelielu ražotni. Pirms gadiem desmit vai vairāk, kad man ar fabriku bija darīšanas, tā pārstrādāja simtiem tonnu dažādu dārzeņu, augļu un ogu. Pēc iepriekš noslēgtiem līgumiem ražotnei piegādāja gurķus, kabačus, patisonus, tomātus, ābolus, plūmes u.c.. Rudeņos tā iepirka ievērojamu daudzumu burkānu un galda biešu, cik atceros, arī kāpostus un vēl ko citu. Protams, toreiz saražoto varēja eksportēt uz Krieviju, tomēr arī mūsu pašu veikalos varēja nopirkt jelgavnieku produkciju.
Ja pašreiz fabrika spētu pārstrādāt un realizēt kaut trešo daļu no toreizējā apjoma, tas būtu liels palīgs Jelgavas apkārtnes zemniekiem, kā arī samazinātu bezdarbu pilsētā. Bet mūsu veikali ir pārpildīti ar ārzemēs ražotām sulām un citiem dārzeņu un augļu izstrādājumiem. Tas pats bēdīgi slavenais kečups veikalos atrodams ar Čehijas uzņēmumu marku.
«Zemgales Ziņas» Konservu fabrikas direktori L.Lasmani raksturo kā pārtikas tehnoloģi ar lielu pieredzi. Varbūt varētu lūgt Lasmanes kundzi izdarīt aprēķinus, ņemot vērā ražošanas iemaksas, lai iegūtu konkurētspējīgu produkciju, cik Konservu fabrika varētu maksāt ražotājiem par piegādāto. Piemēram, par gurķiem, burkāniem, galda bietēm, dažādiem augļiem un ogām.
Par konservu ražošanas izmaksām man zināšanu nav, bet par audzēšanas izmaksām es šo to sajēdzu, tāpēc būtu ļoti svarīgi zināt vismaz jūsu aprēķinātās aptuvenās cenas. Domāju, ka tas interesēs daudzus dārzeņu audzētājus. Es gribētu zināt, vai tiešām latviešu zemnieks nevar konkurēt ar ārzemju audzētāju?
Edgars Knope, Cenu pag. Līdumniekos
