Ivans Juraks, celtnieks: Manuprāt, daudzviet Latvijā ir kultūrvēsturiska vide. Jautājums ir tikai, cik tā sakopta.
Ivans Juraks, celtnieks:
Manuprāt, daudzviet Latvijā ir kultūrvēsturiska vide. Jautājums ir tikai, cik tā sakopta. Vircavas skola ir restaurēta, taču man, godīgi sakot, labāk patika tās vecais izskats. Tagad daudz ir jāstrādā un skaistās vietas retāk iznāk apskatīt. Tiek celts jaunais sporta angārs. Vismaz būs kaut kas jauns un glīts.
Ināra Vīgante, skolas direktore:
Jā, jo pie mums brauc ļoti daudz ciemiņu. Tad šķiet, ka mūsu vide ir kas īpašs. Skaista ir arī mūsu apkārtējā daba, tāpēc nereti šeit notiek mākslas skolas plenēri. Ja vēl atrastos līdzekļi šo vietu atjaunošanai, tad gan būtu jauki. Skola aktīvi iesaistās parka un savas apkārtnes sakopšanā, taču to nedara katras mājas saimnieks. Daudzas ēkas pēc paju sabiedrības sabrukuma ir privatizētas, bet to saimnieki par tām neliekas ne zinis. Ceļot daudzstāvu namus, nav domāts par to, ka kādreiz tajos varētu arī nebūt centrālās apkures. Tagad ap mājm sacelti visādi šķūnīši malkas glabāšanai. Pagastā nav atkritumu tvertnes. Ir tikai viena kopīga izgāztuve – nogādā, kā gribi, uz turieni savus atkritumus.
Mirdza Spriņģe, pārdevēja:
Vispār jau jūtam gan. Šeit viss ir dabiski radies, un ar tādu vidi var tikai lepoties. Patīkami, ka pavasaros parkā zied pirmās puķes. Tas atgādina par cerību un ticību nākotnei. Arī Jāņu svinēšana parkā vircavniekiem ir kas īpašs.
Rūdolfs Šulcs, mācās:
Just jau jūt, taču visu šeit vajadzētu atjaunot, lai nekas nevarētu aiziet nebūtībā. Šāda vide taču ceļ mūsu lepnumu .
Nadežda Giņko, mājsaimniece:
Tas ir maz jūtams. Iespējams, ka vietējie pie tā jau ir pieraduši. Es ar patiku atminos parka 300 gadu jubilejas svinības. Tas nu bija vērienīgs pasākums. Ja būtu iespējams atjaunot pili, tad varbūt rastos kādas lepnuma jūtas.