Jānis no Kuldīgas: – Esot spēļu automātu zālē, sevi ļoti kontrolēju, tādēļ domāju, ka atkarība man nedraud. Pirmo reizi uz zāli aizgāju kopā ar draugiem, kopš tās reizes apmeklēju to vidēji reizi mēnesī.
Jānis no Kuldīgas:
– Esot spēļu automātu zālē, sevi ļoti kontrolēju, tādēļ domāju, ka atkarība man nedraud. Pirmo reizi uz zāli aizgāju kopā ar draugiem, kopš tās reizes apmeklēju to vidēji reizi mēnesī. Pēc iespējām eju gan uz Kuldīgas, gan arī Jelgavas spēļu zālēm. Jāteic, ka Jelgavā tās ir labākas. Nekad neatļaujos nospēlēt vairāk nekā divus latus vienā reizē. Līdz šim ar lieliem laimestiem nav veicies, un arī neceru, ka es varētu būt viens no laimīgajiem, kas no spēļu zāles dosies prom ar pilnu maku. Vienkārši man patīk šeit atpūsties. Lai nepalaistu grožus, spēļu zālē pavadu ne vairāk kā pusstundu. Tas ir pietiekams laiks, kurā var gan laimēt, gan arī zaudēt.
Artjoms, mācās LLU:
– Man ļoti patīk spēļu automātu zāles vakaros, kad ir daudz cilvēku un košas lampiņas.
Tad tur var ļoti labi atpūsties. Spēļu zāli «Jelgavas halle» apmeklēju katru dienu kopš tās atvēršanas. Laikam daru to tādēļ, ka ļoti bieži laimēju. Pagaidām lielākais laimests bijis desmit latu. Lai arī man nav svarīgas laimētās vai zaudētās summas, nekad neatļaujos paspēlēt vairāk kā piecīti. Es pazīstu kādu cilvēku, kas ir pilnīgi atkarīgs no spēļu automātiem. Zinu, ka viņam tagad nav viegli, taču esmu pārliecināts, ka ar mani nekas tāds nenotiks. Es uz zāli nāku atpūsties tieši tāpat kā citi iet uz bāriem vai naktsklubiem, tikai es atšķirībā no viņiem varu iziet bagātāks nekā iegāju.
Ivo, mācās LLU:
– Spēļu automātu zāles apmeklēju jau apmēram piecus gadus. Parasti uz tām eju piecas reizes mēnesī. Esmu dzirdējis par cilvēkiem, kas bez spēļu automāta nespēj nodzīvot ne dienu, taču pagaidām sevī neesmu manījis neko, kas liecinātu par atkarību no tiem. Pirmo reizi uz spēļu zāli aizgāju Dobelē. Brīnumainā veidā man tur tiešām izdevās nedaudz laimēt. Pagaidām lielākā summa, ko esmu ieguvis, ir 43 lati. Parasti, dodoties uz spēļu automātu zāli, paņemu ne vairāk kā piecus latus, ko drīkstu notērēt. Taču bijuši arī
gadījumi, kad azarts ir spēcīgāks par mani – tad skrienu uz mājām vēl pēc naudas. Es neuzskatu, ka cilvēkiem ar lielu spēlmaņa pieredzi ir vairāk iespēju laimēt – viss notiek nejauši.
Jānis Dombrovskis no Jelgavas:
– Es spēļu zāles neapmeklēju tik bieži, lai kļūtu atkarīgs no azartspēlēm. Vidēji spēļu automātos «laimi meklēju» reizi pāris mēnešos. Daru to jau četrus piecus gadus. Galvenais iemesls, kādēļ šādi izklaidējos, ir naivas cerības laimēt lielāku naudas summu. Līdz šim lielākā bijusi piecdesmit latu. Man patīk asas izjūtas, kas pārņem cilvēku, spēlējot azartspēles, taču sevi ļoti stingri kontrolēju. Apmeklējot spēļu zāli, man makā nekad nav vairāk par pieciem latiem, jo zinu, ka nospēlētās summas varētu būt krietni lielākas, taču nedomāju, ka tas liecina par atkarību, drīzāk tas ir cilvēcīgs azarts.
(aptauja veikta «Jelgavas halles» spēļu automātu zālē)
