Gunta Misūne, pensionāre no Lielplatones Neturu, nav vajadzības. Vistas ir jābaro, kūtij jābūt siltai, bet, ja lopu nav, tas nav iespējams. Man kaimiņos tikai viena pensionāre tur četras vistiņas un ziemā tās nēsā no vienas istabas uz otru, lai nenosalst. Es tādā «kūtī» dzīvot negribu. Tad jau labāk olas nopērku. Pārējiem kaimiņiem vistu nav. Harijs Jasotis, pensionārs no Elejas Mēs neturam vistas, jo nav kur – dzīvojam dzīvoklī. Cik redzu, reti kurā kūtī tās ir. Olas pērkam veikalā, bet, protams, ka māju olas ir labākas un garšīgākas. Zenta Jekale, pensionāre no Svētes Kādreiz man bija vistiņas, bet tagad vairs nav spēka tās kopt, arī barība jārūpē. Olas pērku no saimnieka Platonē. Veikalā trīs reizes esmu iegādājusies vecas ar melniem vidiem. Vēl jau šur tur laukos pie vecākiem cilvēkiem vistiņas skraida, bet arvien mazāk. Jaunie vairs negrib ne lopus, ne vistas turēt.Sofija Jansone, friziere no Tīreļiem Kādreiz man bija liela saimniecība, tagad palikušas tikai kādas 20 vistiņas – vecākas un jaunākas. Pati arī izaudzēju cālīšus un padalos ar oliņām, ja kāds vēlas tās nopirkt. Ziemā kūtī ir siens, siltums, barība, ūdens, un vistiņas pašas kūti piesilda un veiksmīgi pārziemo.
