Skaidrīte Puķīte Vircavas pagasta Ķeru mājās Skāra gan. 1949. gadā izsūtīja manu māti un brāli, bet vīru vēlāk aprīlī apcietināja. Man toreiz palaimējās – biju precējusies, ar citu uzvārdu. Tas paglāba, jo ķēra jau tos, kas bija sarakstos. Turklāt man bija saslimis mazs bērniņš – toreiz sabiedriskais transports tā nekursēja, un liktenīgo nakti pavadīju Jelgavā, kur biju pie ārsta. Izsūtītā ģimene, par laimi, vēlāk atgriezās. Ligita Liepiņa no Zaļenieku pagasta Milleriem Nē, mūsu ģimenei toreiz paveicās. Beatrise Lase Glūdas pagasta Nākotnē Nē, 1949. gada represijas neskāra, jo paspējām aizbraukt. Māte ir stāstījusi, ka viņa toreiz no paziņām uzzināja, ka mūsu uzvārds iekļauts izsūtāmo sarakstā. Kāds piedāvāja no Džūkstes kopā doties uz Kalnciemu. Ja nebūtu aizbraukuši, noteikti apcietinātu, jo tēvs bijis leģionā. Pirms tam gan 1944. gadā izsūtīja vīratēvu, kurš pēc desmit gadiem atgriezās gaužām slims un pēc tam nodzīvoja vien nedaudz vairāk par desmit gadiem. Sarmīte Krastiņa no Mežciema Jaunsvirlaukas pagastā Nē, ģimenei paveicās. Uldis Vītiņš Valgundes pagastā Jā, tolaik izsūtīja manus vecvecākus. Kad viņi atgriezās, bija smagi saslimuši un vairs ilgi nenodzīvoja. Zinu arī citas ģimenes, kas cieta no šīm represijām.
