Smagās autoavārijās cietušo skaits turpina augt ik nedēļu, šogad ceļu satiksmes negadījumos ir jau 265 upuri.
Smagās autoavārijās cietušo skaits turpina augt ik nedēļu, šogad ceļu satiksmes negadījumos ir jau 265 upuri. Negadījumu dēļ sabiedrībai nodarītie zaudējumi mērāmi miljonos latu, piemēram, speciālisti aprēķinājuši, ka 2002. gadā tādējādi ir zaudēti 207 miljoni latu jeb 4 procenti no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Šā gada statistika sola tikpat smagus zaudējumus (aprēķinus par tiem veic Ceļu satiksmes drošības direkcija, balstoties uz cietušo skaitu. 2002. gadā bija 518 bojāgājušo un 6300 ievainoto. Aprēķinos ņem vērā medicīniskās un administratīvās izmaksas (valsts darbinieku darba laika samaksa), netiešās izmaksas (piemēram, bojā iet jauni cilvēki, kas saņēmuši valsts izglītību, bet nav sākuši strādāt), valsts izmaksātos pabalstus un kompensācijas. Salīdzinoši 2004. gada pirmajos sešos mēnešos bojā gājuši 206 un ievainoti 2923 ceļu satiksmes negadījumu upuri). Policija uz traģiskajiem notikumiem reaģē, pastiprinot patrulēšanu un sodīšanu, iekšlietu ministrs izsaka brīdinājumus atbildīgajiem policijas darbiniekiem. Tā varētu turpināt bezgalīgi – palielināt Latvijas Ceļu policijas štatus un lemt par arvien bargākiem sodiem. Diemžēl maz ir dzirdamas konstruktīvas diskusijas par Ceļu satiksmes drošības nacionālo programmu un tās ieviešanu dzīvē. Šāda programma ir izstrādāta, tās optimistiskais scenārijs paredz, ka ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitam 2006. gadā nevajadzētu pārsniegt 300 upuru. Šis mērķis izvirzīts, balstoties uz aprēķiniem un jau sasniegtajiem rezultātiem citās Eiropas valstīs, un, salīdzinot ar upuru skaitu iepriekšējos gados, tas tiešām ir gana optimistisks. Kas jādara, lai šo rezultātu sasniegtu? Iepazīstoties ar priekšlikumiem, kas ceļu satiksmes drošības uzlabošanai izstrādāti jau pirms vairākiem gadiem, jājautā, kāpēc daudzi no tiem joprojām nav īstenoti un tiem nav rasts finansiāls atbalsts. Nepietiekamā finansējuma dēļ ceļu satiksmes drošības nacionālā programma līdz šim realizēta tikai par trim ceturtdaļām, paveiktais arī nav ļāvis būtiski uzlabot satiksmes drošību Latvijā. Piemēram, viens no šādiem neīstenotiem priekšlikumiem paredz daļu soda naudas par satiksmes noteikumu pārkāpšanu izmantot preventīvajiem pasākumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanai. Preventīvie pasākumi noziegumu un pārkāpumu novēršanai nav nekāds jaunums, bet diemžēl tieši šai jomai visbiežāk netiek piešķirti līdzekļi vai arī speciālistu ieteikumu ieviešana tiek aizstāta ar “vainīgo” meklēšanu. Ceļu satiksmes drošības direkcijas statistika liecina, ka galvenie ceļu satiksmes negadījumu cēloņi ir satiksmes dalībnieku neatbilstošā uzvedība, ātruma pārsniegšana, alkohola lietošana, slikta redzamība un trūkumi ceļu satiksmes organizēšanā. Dati nevienu nepārsteidz, bet vēlreiz ļauj pārliecināties, kas jāmaina. Pašlaik tik ļoti diskutētā vadītāju apmācība un vainas novelšana uz autoskolām nebūt nav tā vājākā joma – pēc ES neatkarīgo ārvalstu un vietējo CSDD ekspertu atzinuma, mācības autoskolās notiek pietiekami augstā līmenī. Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas izpilde no 2000. līdz 2003. gadam liecina, ka visvājāk līdz šim veicies šādās jomās: izglītība skolās un bērnudārzos – paveikts ļoti maz, galvenokārt darbs notiek, pateicoties sponsoriem, kas ziedojuši līdzekļus informatīvas bāzes pilnveidošanai. Nav zināms, kas kur un kā apmāca bērnus satiksmes drošības jautājumos; satiksmes drošības uzlabošana un rekonstrukcija uz pašvaldību un valsts ceļiem – nepietiekams finansējums, speciālistu trūkums pašvaldībās; gājēju un velosipēdistu drošība, apgaismojumu sistēmas – arī šajā jomā preventīvais darbs veikts par saziedoto naudu. Statistika liecina, ka vairāk nekā puse upuru reģistrēti ceļu negadījumos, kas notikuši tumsā vai krēslā (2002. gadā – 52 procenti no visiem bojāgājušajiem uz valsts autoceļiem); sabiedriskā transporta efektīva funkcionēšana, maršrutu taksometru sistēmas uzlabošana, velosipēdistu celiņu izveide; sabiedrības informēšana par dzērumā un ātruma pārsniegšanas dēļ izraisīto avāriju smagumu – pagājušajā gadā rīkotas vairākas šādas kampaņas, taču, pēc ekspertu atzinuma, Latvijā tās jāveic sistemātiski. Par drošību uz ceļiem atbild daudzas institūcijas un sabiedrība, bet liela daļa tiešās komunikācijas ir uz policijas pleciem. Par ceļu satiksmes drošības jautājumiem aktīvi sākuši runāt plašsaziņas līdzekļi, par to saņemot pat iekšlietu ministra atzinību, bet jājautā – cik bieži Latvijas iedzīvotāji redz policijas darbiniekus skaidrojam savu nostāju, pieredzi un mērķus plašākai sabiedrībai? Latvijā trūkst komunikācijas, kuras mērķis būtu policijas un sabiedrības dialogs, taču bez tā nebūs iespējams iziet no strupceļa, kādā patlaban nonākušas Ceļu policijas un autovadītāju attiecības Latvijā.
Pārpublicēts no politika.lv
