Pašlaik ap desmit pašvaldību noteikušas, ka nākamajos gados to teritorijās nedrīkstēt audzēt kultūraugus ar izmainītu ģenētisko struktūru. Valsts kopējā nostāja ir negatīva ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) ieviešanai Latvijā, bet ES nosaka – tas jālemj katras pašvaldības iedzīvotājiem, nevis valstij jāuzspiež kopēja nostāja. Augu aizsardzības eksperti norāda, ka pagaidām ģenētiski modificētu kultūru audzēšana mūsu valstij nestu lielākus zaudējumus, savukārt zemnieki nogaida – ja no tā būs atkarīga viņu konkurētspēja ES tirgū, lauksaimnieki noslieksies par labu ĢMO.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) informācija liecina, ka patlaban desmit pašvaldību saskaņā ar Ģenētiski modificēto organismu aprites likumu noteikušas aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai savā administratīvajā teritorijā. VAAD pārstāve Velta Evelone «Ziņām» teic, ka vēl aptuveni 30 vietvaru pieteikumi ir dažādās attīstības fāzēs un drīzumā Latvijas kartē no ĢMO brīvu teritoriju kļūs vairāk. Jelgavas novada pašvaldības Plānošanas nodaļas vadītāja Sandra Viniarska skaidro, ka novadam vēl stipri jāizvērtē, vai par ĢMO brīvu zonu noteikt konkrētas novada vietas. «Mums ir auglīgas zemes, kur audzē rapsi, attīstās biogāzes ražošana, kur nākotnē varētu izmantot ģenētiski modificētu kukurūzu, bet bioloģiskā saimniekošana šeit nav topā,» saka S.Viniarska, piebilstot, ka ĢMO brīvi apgabali varētu būt Kalnciema un Valgundes pusē, kur zemes nav tik auglīgas un lauksaimniecība ne tik intensīva. Pašvaldība līdz šim nav saņēmusi arī iedzīvotāju iesniegumus, ka viņi vēlētos novadā aizliegumu audzēt kultūras ar ģenētiski izmainītu struktūru. Risks – ekonomiskas problēmas«Ar savu rapsi starptautiskajos tirgos esam interesanti vien, kamēr tas ir konvenciāli audzēts,» uzsver LLU Augsnes un augu zinātņu institūta profesore habilitētā lauksaimniecības zinātņu doktore Ināra Turka. Pētot ģenētiski modificēto, konvencionālo un sertificētu bioloģisko kultūraugu līdzāspastāvēšanas problēmas, viņa secinājusi – ja arī reiz pie mums sāktu audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus, noteikt atsevišķus nelielus no ĢMO brīvus apgabalus būtu ļoti sarežģīti. Ja ĢMO dod zaļo gaismu, jārēķinās, ka turpmāk valstī būtu trīs stingri uzraudzītas audzēšanas sistēmas – bioloģiskā, konvenciālā (lielākoties Zemgalē izplatītā intensīvā lauksaimniecība) un ģenētiski modificēto augu. Taču atsevišķus nogabalus norobežot būtu teju neiespējami, jo, piemēram, robežai starp «parasto» un ģenētiski modificēto rapsi jābūt vismaz četriem kilometriem. Šo četru kilometru zonā audzētais rapsis nebūtu nedz ģenētiski modificēts, nedz ĢMO brīvs. Vēl lielākas bažas raisa iespējas organizēt un kontrolēt modificēto augu audzēšanu, uzglabāšanu, pārstrādi un realizāciju. Nāktos palielināt augu aizsardzības inspektoru skaitu, stingri uzraudzīt ĢMO sēju, novākšanu un uzglabāšanu («tīro» un ģenētiski modificēto augi gan jāaudzē, gan jāvāc un jāpārstrādā atsevišķi). Piemēram, Latvijas iedzīvotājiem «ar sēklas kartupeļiem patīk mainīties», bet turpmāk tas vairs nebūtu pieļaujams. Mīnusu vairāk nekā ieguvumuLatvijā pagaidām ĢMO netiek audzēti, bet V.Evelone no VAAD teic, ka augu aizsargi, kontrolējot modificētu kultūraugu ievazāšanas riskus, ik gadu pārbauda vismaz 50 sēklu paraugu. Izplatītākās ģenētiski modificētās kultūras ir soja (pie mums neaudzē), kukurūza, kartupeļi un rapši.ĢMO ieguvumi ir iespēja, izmainot ģenētisko struktūru, uzlabot kultūraugu ražas un palielināt to izturību pret kaitēkļiem un slimībām. Modificēts rapsis pašlaik ir izturīgs pret vispārējas iedarbības glifosātu tipa herbicīdiem jeb augu aizsardzības līdzekļiem nezāļu ierobežošanai. Tas nozīmē, ka rapšu laukos varētu smidzināt raundapu, kas paredzēts visu zaļo augu iznīdēšanai, traču ĢM rapšiem tas nekaitētu. Tādējādi izdotos efektīvi atbrīvoties no nezālēm. Speciālisti gan norāda – ja rapšiem ir pietiekami blīvs zelmenis, nezāļu problēma to laukos nav aktuāla. Radīti arī rapši ar palielinātu eļļas saturu, taču šo kultūru vēl nav izdevies izmainīt tā, lai tā būtu izturīga pret slimībām un kaitēkļiem, tādēļ ekonomiskais ieguvums būtu niecīgs.Kartupeļos ar gēnu modifikāciju tuvākajos gados cer palielināt cietes saturu (izdevīgi cietes ražotājiem) un izveidot šai kultūrai rezistenci jeb izturību pret lakstu puvi. Tā varētu būt vilinoša ziņa lielākajai daļai kartupeļu audzētāju, jo puves dēļ ik gadu audzētājiem rodas lieli zaudējumi. Deviņdesmito gadu beigās «izgāzās» Kanādas zinātnieku centieni radīt kartupeļus, kas «negaršotu» lapgraužiem jeb Kolorādo vabolēm – pirmajos gados tās tik tiešām modificētos kartupeļus lika mierā, bet drīz vien pierada.Vairāk gan siltajiem reģioniem aktuāla ir radītā kukurūza, kas «negaršo» sakņu grauzējiem zviļņiem. Dienvidu zemēs šis kaitēklis nodara lielu postu, tādēļ tur nosliecas par labu ĢM kukurūzai, bet pie mums tas pagaidām nav aktuāli – šie kukaiņi Latvijā vēl nav ievazāti, bet, ja būtu, ziemās izsaltu. Aktuāli kļūs pēc desmit gadiemProfesore I.Turka norāda, ka «visus ģenētiski modificētos kultūraugus mēs noraidīt nevaram», taču izdevīgi zemniekiem tas varētu būt ne agrāk kā pēc desmit gadiem. Pēc septiņiem līdz desmit gadiem būšot izveidota un pierādīta tā dēvētā ģenētiski modificēto kultūraugu otrā paaudze, izturīga gan pret kaitēkļiem, gan augu slimībām. Tad ekonomiskie ieguvumi būtu daudz izteiktāki. Pašlaik ģenētiski modificēto kultūru izplatīšana, pēc «Ziņu» aptaujāto ekspertu domām, ir vienīgi amerikāņu augu aizsardzības firmu lobijs un interese, jo tām būtu izdevīga pārmērīga augu aizsardzības līdzekļu izmantošana. Videi tas gan nāktu par sliktu. Taču speciālisti arī uzsver, ka iedzīvotājos pašlaik ir diezgan tumsonīga izpratne par ĢMO. Daudzi domā, ka, lietojot uzturā pārtiku, kuras izejvielai ģenētiski mainīta struktūra, cilvēka organismā var rasties dažādas anomālijas. Eksperti uzsver, ka, lietojot ĢMO, cilvēkam «ragi neizaugs», jo ģenētiski modificētus organismus lietojam jau daudzus gadus. Tādas, piemēram, ir piena pārstrādē izmantotās baktērijas un virkne medikamentu. Taču zinātnieki pagaidām nespēj viennozīmīgi pateikt, vai ĢMO ietekme ir laba vai ne tik pozitīva. Ko domā zemnieki? Ingmārs Sniedze, biedrības «Zemnieku saeima» lauksaimniecības speciālists Zemnieku nostāja ir, ka mums patlaban maksimāli jāizvairās Latvijā ieviest ģenētiski modificētus augus. Mums trūkst informācijas, kas apstiprinātu, ka ĢM augu audzēšanai nebūs negatīvu seku uz lauksaimniecības nozari. Ja mūsu zemnieki sāktu audzēt kultūras ar ĢMO piejaukumu, to ražu starptautiskajos tirgos varētu realizēt lētāk, tādēļ Latvijai tas nebūtu izdevīgi. Turpretī, ja lielākā daļa ES valstu sāks audzēt ĢM augus, lai mūsu lauksaimnieki būtu konkurētspējīgi, arī mums var nākties pievērsties šīm kultūrām.
